Pārskats par 15.05.2013. sapulci ar LĢIA par VSS-351 projektu „Ģeodēziskā tīkla klasifikators”

Atbildot uz Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) vēstuli par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto noteikumu projektu „Ģeodēziskā tīkla klasifikators” VSS-351, “Latvijas Ģeotelpiskā informācijas aģentūra” piekrita tikties un pārrunāt radušos jautājumus un vēstulē norādītos LMB biedru priekšlikumus. Tikšanās notika 15.05.2013. pl.15:45, Āzenes ielā 16-104, Rīgā. Piedalījās: 1. Jānis Balodis (LU ĢGI) 2. Gunārs Silabriedis (LU ĢĢI) 3. Māris Knoks (LKĢA valde / SIA "Geostar") 4. Ilmārs Kaulakalns (LMB) 5. Jānis Klīve (LMB) 6. Mārtiņš Reiniks (RTU) 7. Valdis Bērziņš (LĢIA) 8. Aisma Gavara (LĢIA) 9. Ivars Aleksejenko (LĢIA) 10. Kaspars Vītols (LĢIA) 11. Sergejs Plotņikovs (RD PAD)

1. Sanāksmes sākumā uzstājas prof. Jānis Balodis ar ziņojumu par Latvijas ģeodēzisko sistēmu un ģeodēziskiem tīkliem. Pārskats no starptautiskām konferencēm un nacionāliem ziņojumiem.
2. Viedokli izsaka Ivars Aleksejenko (LĢIA) par jau spēkā esošiem normatīviem – 15.11.2011. MK noteikumi Nr.879 „Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi”, 24.07.2012. MK noteikumi Nr.497 „Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” un 11.02.2008. MK noteikumi Nr.88 „Valsts ģeodēziskā tīkla klasifikators”.
3. Diskusija par esošiem, likvidētiem un nekad neeksistējošiem tīkliem. Tiek precizēti fakti un viedokļi - N3, N4, triangulācijas u.c. tīkli ir pašvaldību pārziņā. Astronomiski ģeodēziskie punkti, Gravimetrijas 4. klases un magnetometrijas 2. klases tīkli nekad nav bijuši, nav uzturēti un tiek svītroti no kopīgā tīklu uzskaitījuma. Ne finanšu līdzekļi, ne cilvēkresuri to uzturēšanā nav pieprasīti un nekad nav tērēti. LĢIA ir apsvērumi un pamatojumi, ka šo tīklu veidošana/uzturēšana nav lietderīga, jo neviens nav par tiem interesējies un izrādījis kādu vajadzību. Tautsaimniecības vajadzības un uzdevumus var risināt ar augstākas klases punktiem.
4. Visa vēsturiskā informācija ir/būs pieejama arhīvā vai daļa informācija arī elektroniski (skenētie katalogi). Pieejama ikvienam LĢIA telpās Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 43. Jāmaksā par datu sagatavošanu.
5. LĢIA pauž neizpratni par ģeodēzisko tīklu (valsts) piedāvāto apzīmējumu maiņu. Tas nav lietderīgi, apgrūtinoši un ikdienas lietotājam maz saistoši. Ir DB, kurās jau tas ir iestrādāts. Kā veidojušies lielie/mazie burti nav īsti pamatojuma. Asa vārdu apmaiņa starp prof. Jāni Balodi un speciālistu Ivaru Aleksejenko (LĢIA). Sanāksmi pamet Jānis Balodis.
6. Pēc laika neizpratni par lietderīgu viedokļu apmaiņu pauž Ivars Aleksejenko un pamet sapulci.
7. Klātesošie pārrunā viedokļus un LMB pauž bažas, ka līdzīga situācija var veidoties ar vietējiem tīkliem (VT), ka tos automātiski paliekot zem viena klases, tiek zaudēta izsekojamība. Piemēram, veicot VT apsekošanu un pilnveidošanu pārskatā tiek norādīts, kādi N3 vai G3 vai PP u.c. tīkla punkti tiek apsekoti. VT klase/apzīmējums piešķirams pēc pilnveidošanas, kad tiek veikta punktu jaunu raksturlielumu noteikšana (līdzīgs viedoklis VZD).
8. LĢIA sola šo jautājumu pārdomāt. Valdis Bērziņš (LĢIA) ierosina minētos priekšlikumus iestrādāt noteikumu projekta anotācijā.

Sanāksmes beigas ~pl.17.15.