Šī gada jūnijā aprit seši gadi kopš sertificētām personām ir noteikts kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu apmeklējums. Sistēma ir aktīva un darbspējīga, tomēr joprojām notiek diskusija par mūžizglītības nepieciešamību, par lietderību, par apjomu un citiem saistītiem jautājumiem.
Vai mērniekam un ģeodēzistam ir jāmācās?
Mērnieka profesija skar būtiskas sabiedrības intereses – ikviena tiesības uz īpašumu (Latvijas Republikas Satversmes 105. pants). Mērnieka veiktās darbības ietekmē vai var ietekmēt īpašuma datus un mērnieks ir cieši iesaistīts nekustamā īpašuma formēšanas procesā. Mērniecības procesā iegūtie dati ir daļa no valsts ģeotelpiskiem pamatdatiem. To kvalitāte ir būtiski nozīmīga zemes pārvaldībai un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Tie veido pamatu valsts informācijas sistēmu veidošanai Kadastra informācija un cita ģeotelpiskā informācija ir daļa no informācijas sistēmu slāņiem, uz kā pamata tiek pieņemti nozaru atbildīgi lēmumi. Privātpersonas, valsts pilsoņi, uzņēmēji un valsts iestādes uzticas valsts pamatdatiem un uzskata tos par patiesiem.
Mērnieks ir viena no reglamentētajām profesijām. Tādejādi mērniekam ne tikai ir jāapgūst speciālās zināšanas, bet tās jāpilnveido un jāattīsta savā profesionālā darbā – sekot mērniecības un informāciju tehnoloģiju attīstībai, normatīvo aktu regulējuma izmaiņām un visbeidzot arī tirgus tendencēm un dinamikai. Līdzīgi citām reglamentētām profesijām, profesionālās pilnveides pasākumi ir obligāta prasība.
Likumsakarīgi, ka apgūstot vai iegādājoties kaut ko jaunu, to turpmāk ir maksimāli jāizmanto praktiskā darbā jeb “ražošanā”. Bet ar laiku tas var novest pie rutīnas vai pat stagnācijas. Ideja par profesionālās pilnveides pasākumiem nav jauna. Pievienotā tabulā Nr.1 uzskaitīti svarīgākie ar kursiem un profesionālo pilnveidi saistītie notikumi.
|
Kad? |
Iepriekšējo notikumu hronoloģija |
|
1994. |
zvērinātu mērnieku licenču izsniegšana pēc apmācību noklausīšanās un pārbaudījumu eksāmena nokārtošanas; |
|
Līdz ~2005. |
periodiski dažādas tematikas kursi; galvenais uzdevums nozares tehnoloģiskā izaugsme un mērnieku prasmju pilnveidošana zemes reformas laikā; kursi notika 3 vai pat 5 dienas pēc kārtas, ietvēra teoriju un praktiskus uzdevumus; |
|
~2007. |
nozarē izveidojās reģionālas prasības vai “īpatnības”, vērojama fragmentācija; jaunumiem, starptautiskai pieredzei un viedokļu apmaiņai neveidojās aprite; |
|
2012. |
apstiprināts Mērnieku ētikas kodekss, kurā noteikts, ka mērnieki uztur un paaugstina savas zināšanas, lai turpinātu pilnveidoties visā profesionālā darba laikā. |
|
2014. |
profesionālās organizācijas (LMB un LKĢA) realizē Sabiedrības integrācijas projektu un sagatavots ziņojums “Pieredzes apmaiņa un ārvalstu prakses izpēte”. Tajā viena no atziņām, ka universitātes un augstskolas nodrošina apmācību un izglītību ģeodēzijā un mērniecībā, bet profesionālām organizācijām ir svarīga loma mācību kursu organizēšanā un kvalifikācijas paaugstināšanā. |
|
2014. |
LMB un LKĢA paraksta memorandu par abpusēju izpratni ētikas kodeksa un profesionālās pilnveides nepieciešamību. |
|
2018. |
Izstrādātas LMB un LKĢA kopīgas vadlīnijas par ģeodēzijas un mērniecības nozari. Arī tajās norādīts par profesionālās pilnveides nepieciešamība un to, ka Eiropas valstu pieredzē, profesionālās organizācijas uzrauga kvalifikācijas celšanas procesu, tas savukārt ilgtermiņā nodrošina kvalificētu pārraudzību par konkrētu nozari. |
|
2019. |
MK noteikumu Nr. 1011 (sertifikācijas noteikumu) izmaiņās ietver visiem saistošas prasības par kvalifikācijas pilnveidi. LMB un LKĢA izstrādā pirmo Ģeodēzistu un mērnieku kvalifikācijas paaugstināšanas apmācību nolikumu, nodrošinot vienādas prasības visiem dalībniekiem un paredzot iespēju plašai, dažādai un atvērtai profesionālās izaugsmes pasākumu sistēmai. |
|
2023. |
TM skaidrojums par kursu reģistru un citu pasākumu vērtēšanu. |
|
2025. |
LKĢA atsauc parakstu no kursu nolikuma un neievēro pirms tam profesionālo organizāciju noteiktās prasības. Sertificētām personām rodas mulsinošas situācijas. |
Atskatoties vēsturē, ir jāsecina, ka mērniekam un ģeodēzistam bija, ir un visticamāk arī turpmāk būs jāpilnveido savas zināšanas un prasmes. Profesionālā pilnveide ir atbilstoša prasība reglamentētās profesijas pārstāvjiem un šobrīd situācija labā nozīmē ir atšķirīga, kā tas bija pirms 15 vai 20 gadiem.
Ieskatam pieaugušo izglītības iespējamie modeļi:
- Mūžizglītība – izglītības process dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši interesēm, vajadzībām un darba tirgus prasībām.
- Tālākizglītība – iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
- Duālā izglītība (arī maiņizglītība, darba videi piesaistīta izglītība) – vienā mācību programmā tiek apvienota arodmācība uzņēmumā un profesionālā izglītība profesionālās izglītības iestādē.
- Kursi – īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus.
Kādas ir profesionālās pilnveides izaicinājumi šobrīd?
Atziņa, lai mērnieks spētu piedāvāt virkni jaunu pakalpojumu un konsultāciju zemes plānošanas, būvniecības, tehnisko apsekojumu vai ar zemi saistītu juridisko pakalpojumu jomā, mudina uzturēt savu īpašo kompetenci un sekot profesionālai kvalifikācijai.
Tomēr arī pastāvošā sistēmā ir trūkumi, to nepieciešams pilnveidot un aktualizēt atbilstoši šodienas prasībām un iespējām. Viens no trūkumiem, ka normatīvo aktu izpratnē profesionālā pilnveide ir nepietiekami regulēta, kas paver iespējas interpretācijām un domstarpībām. Vienmēr aktuāls jautājums ir pasākumu kvalitāte un aktualitāte. Mērķis, lai pasākumu apmeklētāji saņemtu aktuālu, katram nepieciešamu informāciju un prasmes, kas darbu ļauj pildīt efektīvāk, vieglāk un netiek pieļautas profesionālās kļūdas. Tāpat ikdienas sastāvdaļa ir dinamiska saziņa un komunikācija, kas nozīmē arī attālinātu pasākumu norisi. Tātad, arī pasākumu formātam ir nozīme, un to samērīga kombinācija ir ieteicama labai profesionālās pilnveides rezultātu sasniegšanai.
Vēl viens no izaicinājumiem ir kursu organizētāji un lektoru piesaiste. Šobrīd ir noteikts, ka organizētāji ir profesionālās organizācijas, universitātes un valsts iestādes. No vienas puses tas liek sadarboties dažādām pusēm un sinerģija zināšanu, prasmju un informācijas nodošanā ir uzteicama. Tomēr ne visiem un vienmēr šāda pieeja ir saprotama un pieņemama. Iespējams, ka nākotnē tā tiks liberalizēta. Savukārt, vienmēr laiku un pūles prasa lektoru piesaiste, tos uzrunājot un pārliecinot dalībai profesionālās pilnveides pasākumos. Šeit var atgādināt, ka nozares sertificētās personas kā lektori iegūst arī papildus stundas par pasākumu vadīšanu.
Jāatzīst, ka izpratne par pasākumu faktisko norises garumu un piešķiramām stundām ir viena no viedokļu atšķirībām. Šobrīd Eiropas Mērnieku padomes (CLGE) izstrādātajam profesionālās kvalifikācijas kodeksa vadlīnijās (pievienojušās 20 valstis) ir noteikta ikgadēja 20 astronomisko stundu profesionālā pilnveide. Iespējams, ka arī šāda pieeja ļauj brīvāk un elastīgāk noteikt pasākumu stundas, pieskaņojot vai pat nemainot apmeklēto pasākumu skaitu. Vēl viena iespēja nākotnē atgriezties pie kvalifikācijas pilnveides punktiem, kas ļautu elastīgāk “mērīt” un piemērot dažādus pasākumu formātus un pasākumu veidus (kopš 2019. gada profesionālo pilnveidi mēra stundās, bet ikdienas sarunās un arī cilvēku izpratnē joprojām tiek izmantoti punkti). LMB ir izteicis priekšlikumu turpmāk profesionālās pilnveides pasākumus nedalīt pa sertificējamām jomām (zemes ierīcība, zemes kadastrālā uzmērīšana, ģeodēziskie darbi) un ļaut visu jomu speciālistiem sekot, apmeklēt un iegūt informāciju arī citās jomās. Norādām, ka arī visiem 2025. gadā notikušiem pasākumiem jau tiek piemērota šāda prakse (arī 04.04.2025. kursi “Tiesiskie un praktiskie aspekti ceļa servitūtu nodibināšanas lietās”).
13.06.2025. mājaslapā Mernieks.lv tika publicēts Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) viedoklis, ka “LKĢA jau šobrīd organizē ap 50% no visām nozares profesionālās pilnveides apmācībām (LMB – ap 25%, atlikušie 25% ir valsts iestāžu, universitāšu semināri, konferences)”. Tas rosināja interesi pārbaudīt paustās informācijas patiesumu.
Līdz šim kursu un apmācību norise ir dokumentēta, kā arī katru gadu infografikas veidā ir sagatavots apkopojums par iepriekš notikušiem pasākumiem. Apkopojot informāciju no 2019. gada līdz 2025. gadam (skatīt tabulas Nr. 2 un Nr. 3) konstatēts, ka vidēji LMB nodrošina 34% tēmu, LKĢA 20%, vēl 8% ir starptautiskie pasākumi un 38% citi. Savukārt, informācijas apkopojumā par apmeklētāju skaita sadalījumu, vidēji 41% apmeklētāju piedalījušies LMB organizētajos pasākumos, 13% LKĢA pasākumos, 3% starptautiskajos un 43% citos pasākumos.
Secināms, ka pasākumu apmeklētāju skaita svārstības notiek katru gadu, tāpat pasākumu organizatoru aktivitāte nav viendabīga, tomēr apgalvojumi, ka LKĢA šobrīd organizē 50% no visiem nozares profesionālās pilnveides pasākumiem, nav patiesi. Analizējot informāciju, LMB pasākumu skaita ziņā veiksmīgākais ir bijis 2019. un 2024. gads (50% un 43% no visām kursu apmācību tēmām), savukārt LKĢA ražīgākais ir bijis 2020. un 2023. gads (28% un 32% no visām kursu tēmām). Salīdzinot kursu pasākumu apmeklējumu, visvairāk LMB pasākumi apmeklēti 2021. gadā (62%), bet LKĢA pasākumi 2020. gadā (28%). Tātad, abas profesionālās organizācijas kopā nodrošina vidēji ap 50% pasākumu tēmu izvēli un tajos ap 50% apmeklētāju no visiem. Tas vēlreiz apliecina kursu sistēmas atvērtību un ģeotelpiskās informācijas nozarē notiekošo pasākumu pieejamību.
Kā nepamatots jānoraida Mārtiņa Rutkovska viedokļrakstā paustais apgalvojums par “LMB faktisko kontroli pār citu nozares dalībnieku organizētu kursu apstiprināšanu vai noraidīšanu”. Laika periodā no 2019.-2025. gadam saskaņā ar kursu nolikumu ir darbojusies kursu komisija, kurā darbojās pārstāvis gan no LMB, gan no LKĢA. Tās sastāvā ilgstoši ir līdzdarbojies LKĢA priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis, kurš ir apstiprinājis nolikumus un tajos veiktos papildinājumus. Tādējādi asociācijas viedoklis ir bijis pārstāvēts, tā ir bijusi klātesoša, informēta un iesaistīta lēmumu pieņemšanā uz vienādiem nosacījumiem. Papildus jānorāda, ka jautājums par kursu pasākumu vērtēšanu ir uzdots kompetentām valsts institūcijām, kuras ir norādījušas, ka šī darbība tiešām ir piekrītoša LMB un LMB SC (Tieslietu ministrijas viedoklis), kā arī, valsts deleģētā uzdevumā ir pienākums rūpēties par nozares attīstību un mērnieku profesionālo interešu aizstāvību, kā arī par izglītības veicināšanu (Konkurences padome).
Tāpat jānorāda, ka nozares dalībnieku un atsevišķu kursu organizatoru kursu nolikuma un normatīvo aktu “nezināšana” noveda pie situācijas, kurā tika izteikti aicinājumi precizēt pasākumu norises organizatoru, kursa tematiku un attālināti organizētos pasākumus nodrošināt plašākam nozares pārstāvju lokam (informācija kursu pieteikumā).
Varam secināt, ka 13.06.2025. mērnieks.lv LKĢA valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Rutkovska paustā informācija nav balstīta faktos, ir tendēta par labu sevis pārstāvētai organizācijai, LKĢA viedoklis nav patiess un maldina par profesionālo pasākumu norisi.
Nobeigumā jānorāda, ka par uzraudzībās un sūdzībās konstatēto, sertificēšanas institūcijas katru gadu atskaitās kontrolējošām valsts institūcijām (LATAKam un Valsts zemes dienestam). Tādejādi pilnīgākā informācija tiek uzkrāta un analizēta plašākā kontekstā. Tas jau tiek izmantots, nosakot nepieciešamo kursu pasākumu tēmas, kā arī kursu pasākumos tiek stāstīts par uzraudzībās konstatētām neatbilstībām, kā arī par labo praksi. Tāpat katru gadu tiek aicināti arī ārvalstu lektori, kas paplašina redzējumu un nodrošina starptautisku informācijas apriti.
Vienlaikus LMB aicina katru sertificēto personu pašai sekot savu zināšanu pilnveidei un izvēlēties tās tēmas, kas Jums ir atbilstošas vai interesējošas. Tāpēc aicinām sertificētās personas dalīties ar idejām par nepieciešamo kursu tematiku, tās iesūtot kursi@lmb.lv.
LMB un Sertifikācijas centrs ir uzkrājis ievērojamu pieredzi sertificēšanas jautājumos, un, lai turpmāk jautājumi netiktu skatīti vienpusīgi, apliecina gatavību dalīties ar precīzu informāciju. Atbildes uz jautājumiem, un patiesu informāciju varat meklēt www.lmb.lv.
Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra
vadītājs Mārtiņš Reiniks