Skatot nozares “kopbildi” attālināti, tajā var novērtēt “krāsu gammas un krāsu nianses”.
2024. gada ikgadējos konferenču ziņojumos par nozares aspektiem un jaunumiem minēts, ka atsevišķas nozares pazīmes ir saturiskā, tematiskā specifika, kas konkrētā gadījumā būtu ģeotelpiskie dati un ģeotelpiskā informācija, kā arī nozares vienotība.
Identificējot Ģeotelpisko nozari, tajā apvienojas un to veido vairāki “puzles gabaliņi” – izglītības iestādes, kur tiek realizētas dažādas ar ģeotelpiskajiem datiem saistītas mācību un studiju programmas, ģeotelpisko datu radītāji, nodrošinātāji un vienlaikus arī lietotāji – mērniecības uzņēmumi, sertificētās personas, datu uzturētāji, karšu sagatavotāji, ģeogrāfisko informācijas sistēmu izstrādātāji, ģeotelpisko datu pakalpojumu sniedzēji, pašvaldības un valsts iestādes, kā arī profesionālās organizācijas, kuras pārstāv kādu nozares dalībnieku intereses.
Nozares profesionālās organizācijas*:
Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) apvieno 168 privātpersonas, nozares speciālistus, 28 goda biedrus un 5 asociētos biedrus (juridiskās personas); LMB sertificēšanas institūcijā ir 385 sertificētās personas;
Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija (LKĢA) apvieno 28 mērniecības uzņēmumus.
* Ar nozari saistīta arī nevalstiskā organizācija Latvijas ĢIS biedrība (LatGIS), kas vieno 6 juridiskas personas un vienu mācību iestādi un nozares speciālistus.
Katram “puzles gabaliņam” ir sava “vieta, krāsa, lielums un nozīme”, kas veido raibu kopbildi. Nenoliedzami nozarē būtiska loma ir valsts nozīmes pamatdatu iegūšanai un sagatavošanai, kas pamatoti ir saistīta ar reglamentēto profesiju darbību un ar vairāku saistošo normatīvo aktu piemērošanu. Tajā nozīmīgs ir arī abu ar mērniecību saistīto organizāciju (LMB un LKĢA) viedoklis, kur, diemžēl, pēdējo divu gadu laikā vairs nevalda vienota nostāja, un tādējādi tiek traucēta nozares attīstība.
Kur pazuda vienotība jeb kādi ir domstarpību cēloņi?
LMB darbība un mērķi vienmēr ir bijuši saistīti ar nozares attīstību un kvalitātes celšanu, sertificēto personu jeb speciālistu nozīmes veicināšanu, ģeotelpiskās informācijas lomas stiprināšanu, sasaisti ar citām tautsaimniecības nozarēm, saglabājot nozares tvērumu (sadarbība ar valsts un pašvaldības institūcijām, līdzdalība normatīvo aktu izstrādē, izglītība u.c.). Arī LKĢA mērķi ir līdzīgi, un šajā jautājumā nav pretrunu vai domstarpību.
Nesaskaņas radušās brīdī, kad tiek mainīti LKĢA viedokļi par iepriekš apspriesto, radikalizējas "noteicošās" balsis un tādējādi LMB ir sadzirdējis citus, līdz šim neapspriestus viedokļus. Neskatoties uz pārmetumiem un apvainojumiem, LMB vairākkārt ir centies rast kompromisus un kopīgu izpratni ar LKĢA, taču jāsecina, ka nav iespējams vienoties un rast kompromisus, ja netiek saklausīti citu viedokļi, ir jau izdarītas izvēles un nav gatavība mainīt viedokli.
LMB skaidro nostāju par vairākiem pēdējā laikā aktuāliem jautājumiem:
-
mērnieka darba vieta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS):
LMB ieskatā sertificēts ģeodēzists būvniecības procesā ir klasificējams kā būvniecības dalībnieks ar noteiktiem pienākumiem un tiesībām. Tas nozīmē, ka juridiskā izpratnē tas ir saistīts arī ar noteiktu uzņēmējdarbības formu un informācijas iesniegšanu un apstiprināšanu BIS. Mērnieka darba vietas funkcionalitāte ir izstrādāta balstoties uz minēto principu, tādēļ ģeodēzista izpildītā darba, piemēram, būvasu nospraušanas akta, iesniegšanai ir nepieciešams gan sertificētās personas, gan uzņēmuma apstiprinājums sistēmā, tādējādi pienākumu sadalījums starp sertificēto speciālistu un komersantu ir līdzsvarots un nav plānots “izslēgt” vai “apiet” kādu no procesa dalībniekiem. LMB SC ir saskāries ar vairākām sūdzībām ģeodēzisko darbu veikšanā, negodprātību no citu būvniecības dalībnieku puses, tādējādi pārskatāma un izsekojama darbu vide pasargā sertificēto personu no ļaunprātīgas datu izmantošanas. Papildus jāmin, ka darba vietas koncepts risina arī piekļuvi oficiālajai projekta dokumentācijai, saglabājot arī komunikāciju starp būvnieku un sertificēto personu par tūlītējām izmaiņām (t.s. operatīvā dokumentācija).
Vēl viens viennozīmīgs ieguvums ir atsevišķas darbības jomas caurspīdīgums, kas līdz šim ir bijis tikai daļēji izgaismots. Vienlaikus LMB neizslēdz iespēju nākotnē rosināt šos procesus arī pilnveidot vai vienkāršot.
-
Uzņēmumu reģistrs:
Sertifikācijas sistēmas sākumā LMB uzklausīja un respektēja LKĢA vēlmi pēc informācijas apkopojuma par mērniecības komersantiem, lai veidotu vēl vienu nozarei piederīgu reģistru (līdzīgi kā būvkomersantu reģistrs) un tālākā rīcība reģistra realizācijai secīgi tika gaidīta no idejas autores – uzņēmumus pārstāvošās organizācijas. 2024. gada rudenī LKĢA vienpersoniski paziņoja par reģistra izveidi pie Valsts zemes dienesta (VZD). Vēl vairāk – 2024. gada nogalē LMB uzzināja par Tiesību aktu projektu portālā jau iesniegtu LKĢA priekšlikumu normatīvo aktu izmaiņām, kurā rosina mērniecības uzņēmumu reģistra izveidi un jau esošo sertificēto personu reģistru uzturēšanu nodot VZD. LMB šādu LKĢA rīcību ir sapratis kā atteikšanos no savas sākotnējās idejas un arī no atbildības par iniciatīvas virzību. Reģistru novirzīšanu valsts pārvaldei ir īstermiņa risinājums, kas noteikti ir pretrunā ar mērķi nozarei būt pašpietiekamai, stiprai un vienotai, jo reģistrs tiešā veidā vairs nebūtu nozares pārziņā. Diez vai reģistra respektablumu (cienījams) var panākt ar tā piederību “...gov.lv” domēnam. Šādu darbību veikšanai VZD nebija un joprojām nav atbilstoša deleģējuma, kā arī ģeodēziskie darbi nav VZD kompetences jautājums. LMB savus iebildumus izteica normatīvu apspriešanas noteiktajā kārtībā.
Vispārzināms, ka privātā sektora pārvaldība (vai privātās partnerības pārvaldība) ir efektīvāks veids par valsts veidotu un uzturētu pārvaldības modeli. Šajā situācijā tas attiecināms arī uz reģistra izveidi, un reaģējot uz LKĢA pasivitāti, LMB priekšlikums bija operatīvi izveidot mērniecības komersantu reģistru, kas ir piederīgs nozarei, neprasa papildus resursus, nav nepieciešami normatīvi aktu grozījumi, aptver visas darbības jomas (zemes ierīcība, zemes kadastrālā uzmērīšana, ģeodēzija) un ir ērti, elastīgi pilnveidojams no nozares puses. LMB un LMB SC nav slēpis savas idejas un izstrādes laikā vērsās pie LKĢA pārstāvjiem, informējot par reģistra izveides gaitu. 2024. gadā tika ņemti vērā arī LKĢA uzņēmumu pārstāvju ieteikumi un vēlmes, kā rezultātā sertificēto personu reģistrs tika papildināts ar informāciju par komersantiem (par to sīkāk var lasīt LMB un LMB SC sniegtajā informācijā). Rezultātā šobrīd pastāv apkopota informācija par nozarē strādājošiem uzņēmumiem, līgumu esamība ar VZD, Valsts ieņēmumu dienesta reitings un tā izmaiņa, un šādu reģistru uztur pati nozare. Lai šāda informācija sniegtu skaidru priekšstatu par nozares apjomu un identificētu tajā strādājošos, LMB SC un LMB turpinās reģistra pilnveidi un aicina izmantot tā sniegtās iespējas.
-
Uzņēmumu un sertificēto personu attiecības:
LMB jau vairākus gadus ir aicinājis diskutēt un runāt par atbildības dalījumu starp uzņēmumiem un mērniekiem. No juridiskā viedokļa visa profesionālā atbildība par veiktajiem darbiem gulstas uz sertificētām personām un normatīvajos aktos tā ir noteikta ilgāka nekā juridiskās personas/uzņēmuma atbildība par pasūtījumu. Tāpēc sertificēto personu rīcībai un lēmumu pieņemšanai ir jābūt neatkarīgai un neietekmējamai gan no pasūtītāja, gan no komersanta puses.
Sertificētā persona ir jebkura (gan lielu, gan mazu, gan dažādu uzņēmējdarbības formu) uzņēmumu vērtība, kurai tajā pat laikā ir tiesības uz savu neatkarīgu viedokli par profesionālas dabas jautājumiem. LMB ieskatā viena no mērniecības uzņēmumu panākumu atslēgām ir augsti kvalificēti, sertificēti speciālisti, savukārt mērniekiem ir nepieciešama komercdarbības vide, kurā sevi realizēt. Veiksmīgākajos gadījumos pastāv savstarpēja cieņa vienam pret otru (sertificēta persona un uzņēmums) un abi strādā viens otra interesēs. Uzņēmumam būtu jābūt sertificēta speciālista atbalsta mehānismam, kas ir ieinteresēts darbinieku piesaistē, atbalstā, tehniskajā nodrošinājumā un tml.
Taču pat respektējot, ka pastāv dažādas uzņēmumu iekšējās darbības politikas un noteiktās kārtības, jāatzīst, ka ne vienmēr tās sakrīt ar sertificēto personas neietekmētu darbību. Sertificēšanas institūcija ir saskārusies ar gadījumiem un konfliktsituācijām, kurās diemžēl tieši sertificētā persona ir cietējs vai kurās sertificētā persona, kura vairs neveic profesionālos darbus objektīvi nevar novērst nepilnības, bet joprojām pastāvošā juridiskā persona atsakās to darīt.
-
Uzraudzības procesa norise un rezultāti:
LMB 2025. gada vasaras sākumā ir realizējusi kursu ciklu par biežāk pieļautajām kļūdām sertificēto personu darbībā. Speciālisti, kuri apmeklējuši pasākumus, varēja pārliecināties, ka uzraudzība netiek veikta formāli, bet gan vērtējot izpildītos darbus pēc būtības. LMB SC mērķis nav sodīt speciālistus par maznozīmīgām lietām, bet gan identificēt būtiskus pārkāpumus un novērst to atkārtošanos. Aicinājums konstatētās lietas uztvert kā konstruktīvu kritiku, izmantot tās kā aicinājumu uz pārdomām par sava darba kvalitātes celšanu. Visos gadījumos ir iespēja skaidrot gan savu viedokli, gan radušos situāciju, ja ir radušies pārpratumi. LMB un LMB SC saņem ieteikumus no kursu apmeklētājiem, un tiek plānots turpināt šādu kursu ciklu arī nākotnē. Tāpat sertifikātu apturēšanas un anulēšanas gadījumos aicinām sertificētās personas izmantot savas tiesības lēmumu pārsūdzēšanai.
LMB ieskatā jaunu sertificēšanas institūciju izveide neizslēdz negodprātīgu profesionāļu vai negodprātīgu uzņēmēju esamību un tikai rada maldinošu iespaidu par citādas pieejas īstenošanu, lai gan faktiski tas nav iespējams, jo uz sertificēšanas institūcijām attiecas vieni un tie paši normatīvie akti. Sertificēšanas institūcijas darbība ir skaidri noteikta un ierobežota normatīvo aktu regulējumā, tieši tāpat arī uzraudzības vai pārbaudes laikā vērtējamie darbi jāskata kontekstā ar aktuālajām normatīvu redakcijām, kā arī iespējamie pieņemamie lēmumi ir noteikti normatīvā un neatstāj brīvas izvēles iespējas. Tikai pieredzējusi sertifikācijas institūcija apzinās, ka faktu izpēte, pārkāpumu atkārtojamība un pierādāmība prasa apjomīgu darbu un laiku, ka zinošu un neatkarīgu ekspertu piesaiste ir izaicinājums, tāpat kā citi komplicēti jautājumi.
LMB SC kā sertificēšanas institūcija saskaras ar dažādām situācijām, mācās no savām nepilnībām un pilnveido uzraudzības darbu metodes, kā arī labprāt uzklausa un ņem vērā konstruktīvas idejas, aizrādījumus. Netiek noliegts, ka arī vairāki LKĢA biedri un esošie/bijušie valdes locekļi kādā laika periodā ir bijuši LMB SC plānveida uzraudzības eksperti un tiem bijusi iespēja ne tikai izteikt, bet arī praktiski iedzīvināt idejas par uzraudzības procesiem. Taču visā sadarbības periodā netika saņemti priekšlikumi, kā arī netika izpildīti vai nepilnīgi pildīti eksperta pienākumi. Rezultātā sertificēšanas institūcijas izrādītā uzticēšanās ir izmantota laika novilcināšanai un sertificēšanas graušanai (arī LMB SC prestiža). Aicinām vērtēt vai šajā brīdī nav apzināti aizsākts ceļš mazināt sertificēto personu neatkarību, sertificēto speciālistu sistēmas graušanu, samazināt uzņēmumu skaitu (atgriezties pie uzņēmumu licencēšanas), un tas viss merkantīlu interešu vārdā?!
Epilogs:
Lai arī, iespējams, lietoti pārsteidzīgi vārdi un, iespējams, varēja veikt arī citādas darbības, tomēr LMB pašmērķis nav un nav bijis LKĢA darbības graušana. LMB ir aizstāvējis LKĢA un nekad nav atteicies meklēt kompromisus ar LKĢA. Lai risinātu profesionālus jautājumus un vienotu nozari, sarunām jānotiek cieņpilni, atklāti un godīgi.
Visu nozares dalībnieku ieguvums būtu godīga, caurspīdīga un inovatīva nozare, un tas nav pretrunā ar uzņēmējdarbības veicināšanu, caurspīdīgu ekonomisko modeli, nodokļu nomaksu un citiem saistītiem komercdarbības jautājumiem. Tehnoloģiskā attīstība nozarē ir cieši saistīta ar ekonomiski veiksmīgiem uzņēmumiem, kas kopīgiem spēkiem veicina nozares attīstību. LMB un LMB SC iestājas par vienotu un profesionālu nozari, nevis tās šķelšanu, kā arī sertificēto personu vērtību un izaugsmi.
Aicinām katram pašam analizēt pieejamo informāciju un kritiski vērtēt populistiskus paziņojumus!
Latvijas Mērnieku biedrības
valdes priekšsēdētājs Aldis Pizāns,
Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra
vadītājs Mārtiņš Reiniks