Latvijas Mērnieku biedrībai 2025. gads sācies ar diviem starptautiskiem notikumiem – Rīgā notika 9. Baltijas Mērnieku forums un Eiropas Mērnieku padomes (CLGE) valdes sapulce, pulcējot nozares pārstāvjus no Baltijas un Eiropas.
Baltijas mērnieku foruma aizsākumi meklējami 2009. gada 6. novembrī, kad pirmo forumu Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) organizēja Rīgā, lai ciešā mērnieku un valsts pārstāvju lokā pārrunātu aktualitātes. Šogad 24. un 25. janvārī Igaunijas ģeodēzijas asociāciju pārstāvēja 5 kolēģi (Mairolt Kakko, Hugo Toll, Tiina Oeselg, Jaan Kallandi, Raul Vanikov) un pēc vairāku gadu pārtraukuma Baltijas forumā piedalījās Lietuvas Ģeodēzijas un mērnieku savienības 4 pārstāvji (Tomas Juozapavičius, Andrius Balsevičius, Algirdas Valiulis, Darius Daškevičius), kā arī no Eiropas Mērnieku padomes (CLGE) valdes piedalījās Vācijas (Thomas Jacubeit), Slovākijas (Peter Repáň), Francijas (Nicolas Smith) un citi kolēģi.
Šogad foruma darba tematika saistīta ap mērnieku profesionālās kvalifikācijas kodeksu (Code of Professional Qualification for Property Surveyors) un tāpēc tika aicināti vairāku valstu kolēģi diskutēt par savu pieredzi un pastāvošo kvalifikācijas sistēmu. Kvalifikācijas prasības profesionāļiem nav svešas arī Latvijā, proti, jau 2014. gadā Eiropas Mērnieku padomes (CLGE) izstrādāto mērnieku profesionālās kvalifikācijas vadlīnijas parakstīja Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija. 10 gadus atpakaļ dokumentam bija deklaratīva nozīme, jo būtiski bija panākt vienotu izpratni nacionālā līmenī, kā arī noritēja aktīvs darbs, skaidrojot prasību nozīmi un pilnveidojot normatīvo aktu regulējumu. Dokuments ietver profesionālās kvalifikācijas priekšnoteikumus, disciplinārās un profesionālās uzņēmējdarbības prasības.
Kā redzams tagad, virzība ir bijusi pareiza gan profesionālā virzienā, gan arī starptautiskā izpratnē. Apstiprinot vienoto profesionālās kvalifikācijas prasību nozīmi, ar interesantu pieredzi dalījās Slovākijas kolēģi – izstrādāts pakalpojumu rekomendēto cenu katalogs. Vācijas situācija tika raksturotā kā “mazā Eiropa”, jo katrās tās federālā pavalstī prasības var nedaudz atšķirties – sertifikāta izsniegšana, anulēšana, profesionālās prakses
prasības, tiesības, pienākumi, uzraudzība, kā arī disciplinārās prasības. Arī citi dalībnieki par kopīgām kvalifikācijas prasībām izteicās atzinīgi, uzsverot, ka tas ne tikai nosaka augstas profesionālās prasības darbu izpildītājiem, bet aizstāv arī klientus un mērniecības vai ģeodēzisko darbu pasūtītājus. Forumā pirmajā daļā ietverti arī Baltijas valstu ziņojumi un apkopota esošā situācija. Pēc viedokļu apmaiņas, trīs Baltijas valstis šogad veiks iekšējas konsultācijas, lai pēc tam lemtu par pievienošanos kopīgajai Eiropas mērnieku kvalifikācijas deklarācijai.
CLGE izstrādātajam profesionālās kvalifikācijas kodeksam ir pievienojušās 20 valstis – Beļģija, Horvātija, Dānija, Francija, Vācija, Slovēnija, Šveice, Austrija, Rumānija, Slovākija, Čehija, Grieķija, Spānija, Krievija, Bulgārija, Ziemeļmaķedonija, Albānija, Polija, Luksemburga un Kosova.
Baltijas foruma otrā daļa ietvēra ziņojumus par aktuālāko katrā valstī. Latvijas ziņojumā uzsvērti izglītības jautājumi, jauno speciālistu piesaiste un aktualitātes profesionālo apmācību sistēmā. Latvijas dienvidu kaimiņi bija sagatavojuši padziļinātu ziņojumu par nekustamā īpašuma un īpašumtiesību noteikšanas izmaiņām Lietuvā. Igaunijas kolēģi ziņoja par izaicinājumiem zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos. Ziņojumus papildināja jautājumi, diskusijas un viedokļu apmaiņa par katru no tēmām.
Foruma trešajā daļā jau dienas nobeigumā katra valsts sniedza informatīvu ziņojumus par pēdējām aktivitātēm kopš iepriekšējās tikšanās Vīlandē, Igaunijā, 2022. gada jūnijā. Latvijas fokuss uz koordinātu sistēmas modernizāciju (LKS-2020), ADTI problēmu jautājumiem un mērnieka vietu BISā. Tāpat informēts par jauno profesionālo standartu izstrādi, ĢEOforumu 2024, nozares popularizēšanas pasākumiem un citām LMB aktivitātēm. Savukārt Lietuvā notikusi zemes administrācijas reforma (2022-2024), kas nesusi daudzas izmaiņas arī mērnieku ikdienas darbā. Ne viss norit ērti un gludi par ko sniegts padziļināts ziņojums. Līdzīgi arī Igaunijā, valsts iestāžu apvienošanās rezultātā ir izveidota jauna valsts iestāde Zemes un telpiskās attīstības pārvalde, kura tagad veic vairākas apvienotas funkcijas. ESTPos korekcijas par brīvu līdz 01.04.2025. Igaunijas kolēģi gatavojas savas profesionālās organizācijas simtgadei, kas notiks 27.02.2026. uz ko tiek aicināti arī Latvijas un Lietuvas kolēģi. Savukārt Baltijas foruma 10. tikšanās plānota 2026. gadā Lietuvā.
Pēc vakariņām un saviesīgas ciemošanās CLGE valdes darbs turpinājās arī 25. janvārī. Pēc pasākumu oficiālās slēgšanas interesenti apmeklēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu krājumu. Paldies LNB kolēģiem par atsaucību un iespēju organizēt ekskursiju bibliotēkā. Vēlāk apmeklēts Pasaules čempionāts hokejā U18 sievietēm, kas dažiem bija pirmā iepazīšanās ar šo ledus spēli.
Kopumā pasākums atzīstams par izdevušos un ļoti vērtīgu viedokļu apmaiņu. Ir radušās jaunas idejas un viedokļi pašu ikdienas jautājumu risinājumu meklēšanai. Arī turpmāk LMB aktīvi iesaistīsies starptautiskā sadarbībā, lai uzlabotu mērnieku profesionālos standartus un vienotu kvalifikācijas prasības Eiropā. Baltijas Mērnieku forums apliecināja, ka starpvalstu pieredzes apmaiņa ir svarīga nozares attīstībai, lai stiprinātu Latvijas mērnieku konkurētspēju un veicinātu nozares izaugsmi.
Paldies pasākuma organizātoriem Jānim Klīvem (LMB pārstāvis CLGE un 4 gadus (2020-2024) CLGE viceprezidents), Ivaram Nudienam (LMB pārstāvis CLGE un CLGE GISCAD-OV projekta galvenais tehniskais direktors), ziņojumu sniedzējiem Jānim Kokinam, Rūdolfam Mellēnam, RTU un Jānim Kaminskim, kā arī Aldim Pizānam, Sigitai Lātsai, Mārtiņam Reinikam.
