Eiropas Mērnieku padome (CLGE) semināru un rudens ģenerālo asambleju organizēja kopā ar mērnieku kolēģiem no Norvēģijas (https://www.clge.eu/member/norway ) Ivar Hebnes vadībā un arodbiedrību Tekna (https://www.tekna.no/en# ). Pasākumi notika Norvēģijas ceturtajā lielākajā pilsētā Stavangerā, ko vietējie dēvē par naftas galvaspilsētu. Stavangera ir neliela, bet ar ļoti skaistu vecpilsētu un tās apkārtni, kur saglabājusies zemā koka apbūve, labi uzturēta, ar daudz kafejnīcām un bāriem, kur pulcēties vietējiem un viesiem. Koka ēkas pārsvarā ir krāsotas baltā krāsā, ko vēsturiski varēja atļauties tikai turīgas ģimenes. Pilsētā ir osta kravas kuģiem, bet vecpilsētā regulāri piestāj kruīza kuģi un vairāki prāmji organizē braucienus pa fjordiem. Stavangerā 2027. gadā ir plānota FIG Darba nedēļa (23-27 maijs, www.fig.net/fig2027 ).

CLGE seminārs par Īpašuma tiesībām Ukrainā, 10.10.2024.

Semināra programma: https://www.clge.eu/wp-content/uploads/2024/03/2024_10_10_Seminar_Stavanger_Property-Rights_in_Ukraine_Programme.pdf

Semināra ieraksts: https://www.tekna.no/en/past-events/48000/property-rights-in-ukraine-48350/#Streaming

Semināra galvenais mērķis bija saprast, kāda ir situācija Ukrainā ar kara radītiem bojājumiem īpašumos, to uzskaiti un iespējām palīdzēt atjaunot īpašumus. Semināra galvenās atziņas tiks apkopotas CLGE Stavangeras deklarācijā un parakstītas nedaudz vēlāk, jo ukraiņu kolēģi ziņojumus sniedza attālināti, tāpēc nepieciešams laiks deklarācijas teksta saskaņošanai.

Semināra sākumā uzstājās trīs ukraiņu kolēģi un pārstāvis no Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) attīstības programmas, ĢIS speciālists Sadig Ibrahim Elamin, kurš aprakstīja ANO procesus, kā tiek uzmērīti, uzskaitīti bojātie īpašumi, kā notiek pierādījumu fiksēšana un citas informācijas apkopošana. Līdzīgus datus apkopo arī Ukraina īpašā reģistrā, ko izveidoja tūlīt pēc kara sākuma - to seminārā izskaidroja Prof. Dr. Andrii Martyn no Ukrainas Nacionālās Dzīvības un vides zinātņu universitātes (National University of Life and Environmental Sciences of Ukraine). Ukrainas valdība izskata pieteikumus un sniedz kompensācijas par bojātajiem īpašumiem, bet kompensācijas nav lielas un procedūra ir lēna.

Papildus Dmytro Makarenko, Ukrainas Kadastra ģenerāldirektora vietnieks, pastāstīja par kadastra sistēmas izaicinājumiem kara laikā un pirmajiem rīcības soļiem kara sākumā. Okupētajās vai kara teritorijās kadastra sistēmas dati ir iesaldēti un tos nevar labot.

Dr. Oleksandr Anisimov (pētnieks Aalto universitātē (Espoo, Somija) un Harkivas Arhitektu skolā) seminārā izskaidroja daudzdzīvokļu ēku pārvaldības sistēmas trūkumus Ukrainā. Līdzīgi kā Latvijā, arī Ukrainā nav attīstīts pašvaldību vai privāto investoru mājokļu tirgus, kas ekonomiski pārvalda īpašumus ilgtermiņā un ir ieinteresēti ieguldīt, lai uzturētu to labā stāvoklī. Otrkārt, pastāv neattīstīts mājokļu apsaimniekošanas tirgus, kurā īpašnieki vienkārši maksā “apsaimniekotājiem”, taču otros interesē tikai naudas apgrozīšana, nevis īpašumu uzturēšana labā stāvoklī. Tādējādi nauda aizplūst garām īpašumiem, nevis tiek ieguldīta mājokļos.

Pēdējais uzstājās CLGE pārstāvis Matjaž Grilc, kurš pastāstīja par dažādiem CLGE projektiem, kuros var atrast aprakstus par vairāku Eiropas valstu pieeju vai risinājumiem, lai tos varētu izmantot ukraiņu kolēģi. Pasākuma noslēgumā bija diskusijas, kurās klātesošie dalījās ar viedokļiem un uzdeva jautājumus ziņotājiem.

CLGE ģenerālā asambleja, 11.-12.10.2024.

Ģenerālo asambleju (ĢA) atklāja CLGE prezidents Vladimir Krupa (Horvātija) un tās sākuma sadaļa bija veltīta dažādām administratīvām lietām (delegātu uzskaite, protokolētāju iecelšana, darba kārtības apstiprināšana, ziņojums par budžetu, apstiprināšana, utml.). Tā kā šajā ĢA notika CLGE valdes pārvēlēšana, prezidents sniedza plašāku pārskatu par divos termiņos (2 x 2 gadi) paveikto un pēc tam sekoja ziņojumi no viceprezidentiem. Ar ĢA darba kārtību var iepazīties CLGE lapā, bet zemāk būs uzskaitīti interesantākie ziņojumi un atziņas.

Matjaž Grilc (Slovēnija) kā Eiropas Mērnieku interešu grupas IG-PARLS pārstāvis CLGE valdē, sniedza pārskatu par četros gados padarīto. Kā vienu no paveiktajiem darbiem viņš izcēla Mērnieku profesionālās kvalifikācijas kodeksa (Code of professional qualifications for Property Surveyors) parakstīšanu jau no 20 Eiropas valstīm. Kā pēdējā kodeksam pievienojās Kosova, kas to parakstīja Stavangerā, ĢA noslēgumā. Tika pieminēta arī trīs Baltijas valstu vēlme visiem reizē parakstīt kodeksu nākamgad vai 2026. gadā, kad Igaunijas Mērnieku biedrība atzīmēs 100 gadu jubileju. Prezentācijas noslēgumā iepazīstināja ar jaunievēlēto IG-PARLS vadītāju Thomas Jakubeit (Vācija).

CLGE viceprezidents Jānis Klīve ziņoja par organizēto Jauno mērnieku konkursu 2024 un tā noslēguma ceremoniju INTERGEO izstādes laikā. Šogad konkursā piedalījās 30 dalībnieki, kas tika sadalīti divās kategorijās – 1) bakalaura un maģistra darbi un 2) doktora disertācijas un projekti. Uzvarētāju pieteikumus var lasīt un apbalvošanas ceremoniju var skatīt CLGE tīmekļa vietnē. Noslēgumā J. Klīve pateicās visiem, kas bija iesaistīti konkursa organizēšanā jau no 2024. gada sākuma un aicināja sekot līdz jaunumiem par 2025. gada konkursu. Tāpat viņš informēja par CLGE stendu INTERGEO izstādē un aicināja visas dalībvalstis izmantot iespēju tur satikties ar CLGE kolēģiem, lai pārrunātu biedrību profesionālos un aktuālos jautājumus.

Vācijas pārstāvis Stefan Sandmann papildināja ar jaunumiem no INTERGEO organizatoriem (DVW), kas lauzuši sadarbību ar izstāžu rīkotājiem Hinte un noslēguši jaunu līgumu ar citu organizatoru Frankfurtē (pie Mainas). Nākamās INTERGEO izstādes norisināsies gandrīz vienā vietā un laikā:

07.-09.10.2025. Frankfurtē
15.-17.09.2026. Minhenē
12.-14.10.2027. Frankfurtē
17.-19.10.2028. Frankfurtē

Parasti ĢA ir prezentācija no organizētājvalsts par kadastra vai mērniecības sistēmu, lai viesi iepazītos ar Norvēģijas pieredzi un salīdzinātu. Profesors Leiv Bjort Moss iepazīstināja ar Norvēģijas kadastra vēsturi no 1600. gada un esošo kārtību. Pēc profesora domām Norvēģijas kadastra sistēmā reģistrētā informācija nav precīza (kadastra robeža nesakrīt ar robežām apvidū), bet vienlaikus kadastra sistēmas publiskā daļa darbojas labi un iedzīvotāji ir apmierināti. Kamēr darbojas nekustamā īpašuma tirgus un sabiedrībai nav sapratnes par kvalitāti, tāpēc nav negaidāma lielas izmaiņas. Vēl profesors izstāstīja, ka Norvēģijā starp zemes īpašniekiem vienmēr tiek noslēgts līgums ar robežu aprakstu. Ja mērnieks kļūdās, uzmērot robežu vai sagatavojot plānu, tad lielāks spēks būs vienošanās dokumentam. Turpinājumā sekoja paneļdiskusija ar citu valstu kolēģiem, kas salīdzināja kadastra sistēmas un izteica savas piezīmes.

Skandināvijas mērnieku sabiedriskās organizācijas satiekas reizi gadā un šogad tikšanās notika Helsinkos, dažas nedēļas pirms CLGE asamblejas. Arī skandināvu studenti organizē jauniešu tikšanās, ko mērnieku organizācijas cenšas atbalstīt.
Sarah Sherlock no Īrijas ieteica mērniekiem izglītot juristus un finansistus, kas ir iesaistīti nekustamā īpašuma tirgū, lai tie labāk izprastu mērnieku rūpes par kvalitāti un riskiem, kas var rasties, ja kadastrā tiks reģistrēti neprecīzi dati.
Daudzās Eiropas valstīs izjūt jauniešu trūkumu, kas nevēlas studēt mērniecības jomu, bet Norvēģijā to tik ļoti neizjūt. Klātesošos interesēja, kā to izdodas panākt. Profesora Arve Leiknes atbilde bija vienkārša – jābūt labai studiju programmai, kura efektīvi darbotos, būtu interesanta un lietderīga. Tad studenti paši vēlēsies studēt. Jaunieši uzsāk studijas visbiežāk tāpēc, ka to ieteicis kāds draugs vai radinieks, kas personīgi pastāstījis par savu pieredzi mērniecības studiju programmā. Vēl Arve pastāstīja par veiksmīgām studiju praksēm, ko organizē sadarbībā ar Norvēģijas ziemeļu pašvaldībām, kurās kadastra dati sen nav atjaunoti. Kopā ar studentiem tiek organizētas prakses nedēļas garumā, kurās dalībnieki dodas uz kādu no ziemeļu salām un pilnvērtīgi pārmēra visas robežas. Tiek veiktas pārrunas ar īpašniekiem un 95% robežu plānu tiek reģistrēti kadastrā, bet gadās, ka ~5% īpašnieki nespēj noslēgt vienošanos.
Diskusiju noslēgumā delegāts Bernard Mercier izstāstīja franču teicienu, ka mērniekam labāk panāk sliktu (vai grūtu) vienošanos, nekā labu, bet dārgu tiesas spriedumu.

Nākamā CLGE ĢA notiks 2025. gada 9.-10. maijā Nīderlandē, Amersfoort pilsētā - sīkāk par tajā plānotajām aktivitātēm un nokļūšanas iespējām pastāstīja Nīderlandes delegāts Eric Hagemans.

CLGE pilnsapulce apstiprināja 2025. gada tēmu, kas veltīta izglītībai: “Prasmes rītdienai. Vai mēs esam gatavi?” (Skils for tomorrow. Are we ready?)

Galvenais ĢA notikums bija jaunās valdes vēlēšanas. Kandidātiem jau 2 mēnešus iepriekš bija jāiesniedz savs pieteikums, lai mēnesi pirms ĢA iepazīstinātu dalībvalstis. Šoreiz no iepriekšējās 9 cilvēku valdes sastāva palika tikai četri, un divi no tiem nomainīja amatus. Lai kandidāti neuzstātos ar “bērnišķīgām” prezentācijām, šoreiz tiem bija jāpiedalās paneļdiskusijā, ko izklaidējošā manierē vadīja Šveices pārstāvis Maurice Barbieri. Katram kandidātam bija jāatbild uz diviem standarta jautājumiem – īsi iepazīstināt ar sevi un pastāstīt par piedāvāto plānu CLGE pārmaiņām nākotnē. Pēc tam tika uzdots kāds specifiskāks jautājums katram konkrētam kandidātam. Vispārliecinošāko atbildi sniedza vienīgā kandidāte - sieviete Sarah Sherlock: “Mana galvenā rūpe būs par sieviešu iekļaušanos mērnieku sabiedrībā. Pirmkārt, sievietēm jāpastāv uz līdzvērtīgām tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā. Otrkārt, sievietes jāiedrošina, lai viņas vispār vēlētos iesaistīties lemšanas procesos, veidot vienlīdzīgu sabiedrību un sniegt savu ieguldījumu no sieviešu skatu punkta.” Pēc diskusijām kandidātus vēl varēja izvaicāt individuāli arī kafijas pauzes laikā.

Turpinājumā Maurice Barbieri iepazīstina klātesošos ar valdes vēlēšanas un balsošanas kārtību, ko CLGE precizēja pavasara asamblejā Horvātijā. Tā kā neviens nav izteicis vēlmi balsot aizklāti, tad balsojumus var skaitīt gan klātienē, gan attālināti MS Teams, paceļot roku kamerā. Tā kā kandidātu skaits sakrīt ar valdes pozīciju skaitu, iespējams balsot par visiem viceprezidentiem vienlaicīgi. Viceprezidenti tika ievēlēti vienbalsīgi. Pēc tam atsevišķi notika balsošana par mantzini (grāmatvedi), ģenerālsekretāru un prezidentu. Visi tika ievēlēti vienbalsīgi. CLGE prezidents Vladimir Krupa apsveica jauno valdi un nodeva savas pilnvaras jaunajam prezidentam Nikolas Smith (Francija). Noslēgumā tika izteikta pateicība iepriekšējās valdes locekļiem un pasniegtas piemiņas balvas. Kā īpaša pateicība Vladimiram Krupam par viņa prezidentūrā veltīto laiku un darbu, tika atskaņota ar mākslīgā intelekta palīdzību radīta CLGE roka balāde, kas ātri ieguva daudz skatījumu sociālās saziņas platformās. Ar jaunajiem valdes locekļiem varat iepazīties CLGE mājaslapā un fotogrāfijā zemāk.