2024. gada 8. novembrī Latvijas Mērnieku biedrība organizēja rudens LMB biedru sapulci un nozares pārstāvju diskusiju “ĢEOforumā 2024”. Biedru sapulcē notika kursu un biedru naudas izmaiņu jautājumu apspriešana, tomēr lēmumi netika pieņemti kvoruma trūkuma dēļ.

Savukārt par “ĢEOforums 2024” mērnieku sabiedrībai interese bija ļoti augsta, un tas tika plaši apmeklēts – 110 dalībnieki. Viens no foruma mērķiem bija diskusija, kas citreiz ir ierobežota laikā vai viedokļu daudzumā, bet šoreiz visi tika aicināti viedokļa un sava redzējuma izteikšanā. Pasākuma formāts bija diskusija - darbs grupās par četriem svarīgiem nozares jautājumu blokiem. Katra darba grupa izskatīja un sniedza savu viedokli par tēmām:

1) Mērnieka, mērnieka palīga, uzņēmuma loma un atbildība;

2) Mērnieka tēls, mērniecības nozares izglītība un nākotne;

3) Mērnieks un normatīvais regulējums;

4) Mērnieka loma informācijas sistēmās.

Lai izprastu tematu aktualitāti un pamatojumu, foruma sākumā moderatori iepazīstināja ar minētajiem jautājumu blokiem prezentācijā, uz ko dalībniekiem vajadzētu rast kādu iespējamu risinājumu vai sniegt atbildes. Kopsavilkumā par būtiskāko.

Par mērnieka, mērnieka palīga, uzņēmuma lomu un atbildību

Diskusijas sākumā moderatori I. Nudiens un A. Meijers informēja par mērnieka definētajiem pienākumiem, kā arī ieskicēja diskusijas loku par darbu veidiem, ko var veikt mērnieka palīgs un kurus tikai sertificētā persona. Tāpat diskusija skāra jautājumu vai normatīvo aktu regulējumā ir jāatrunā katra iesaistītā lomu un atbildību, tātad, arī mērnieka palīga pienākumi, apjoms un nepieciešamā izglītība. Viedokļi bija atšķirīgi visās grupās, jo ir mērnieki, kuri tehniski spēj strādāt vieni, bet ir mērnieki, kuri darbu organizē ar vienu vai diviem mērnieku palīgiem.

Gan mērniekus, gan mērnieku palīgus vieno nodarbinātība mērniecības uzņēmumā, pie tam, visiem atbalstot legālu uzņēmējdarbību nozarē. Pastāv dažāda izpratne par uzņēmējdarbības formu un pamatojumu tam. Viedokļu amplitūda no individuāla komersanta līdz tikai SIA un PVN maksātāju vienotai komercpraksei.

Šobrīd normatīvo aktu regulējums ir orientēts, aprakstot un nosakot sertificēto personu pienākumus un arī atbildību. Lai arī ģeodēzijas, topogrāfijas, zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības pakalpojumus realizē konkrētas sertificētās personas, reālā dzīvē pakalpojuma nodrošināšanā ir iesaistīti arī uzņēmumi (līgumi, grāmatvedība, apdrošināšana, varbūt komunikācija, u.c.). Uzņēmumi un sertificētās personas viens bez otra nevar iztikt un darba grupā diskutēts vai un kā šo savstarpējo mijiedarbību ir jāapraksta, un kur beidzas katra atbildība. Diskusijās uzsvērts, ka sertificētā persona ir profesionālis, inženieris, speciālists, kura kapitāls ir viņa zināšanas un prasmes, kuras apliecina viņa sertifikāts. Tātad sertifikāts ir priekšrocība speciālistam, nevis tas ir uzņēmuma “darba rīks”. Tāpat izskanējis interesants un nozari aizstāvošs jautājums vai uzņēmumā, kas sniedz mērniecības pakalpojumus, īpašniekiem (dalībnieku lemjošajam vairākumam) ir jābūt sertificētām personām?

Par mērnieka tēla spodrināšanu, nozares pievilcība jauniešiem un mērniecības nozares nākotne/izglītība

Diskusijas sākumā moderatori I. Astiča un A. Tropiņa ziņoja, ka, balstoties uz statistikas datiem un vispārējiem novērojumiem mērniecības uzņēmumos, ir vērojams liels vidējās paaudzes kvalificēto speciālistu skaits un niecīgs jaunākās paaudzes profesionāļu skaits, kā arī mērniecībā sertificēto personu pieaugums. Līdz ar to rodas jautājums par mērniecības jomas nākamību – mērniecības speciālistu paaudžu nomaiņu. Turklāt, arī vispārīgā tendence Latvijā turpmākajos gados pēc dzimstības rādītājiem un prognozēm norāda uz to, ka studēt gribētāju skaits samazināsies. Tātad, būtu jādomā par to, lai pēc iespējas vairāk jauniešus ieinteresētu un piesaistītu mērniecības profesijai, lai tā ir atpazīstamāka, prestižāka. Un spītējot studējošo samazinājumam valstī kopumā, panākt lai mērniecībā samazinājuma tendence tik ļoti neizpaustos. Kā to panākt un kāds vispār ir mērnieka tēls šobrīd – vai tas ir simpātisks, pievilcīgs jaunietim. Un kā vispār mērnieki vērtē savu profesiju, to risināja diskusijā par mērnieka tēlu, tā spodrināšanu, nozares pievilcību un nozares nākotni? Galvenais diskusijas mērķis - noskaidrot 5 lietas, ko varam darīt, lai pēc 10-20 gadiem būtu pietiekami daudz augsti kvalificētu speciālistu, kas ar prieku darbojas mērniecības nozarē.

Lai sasniegtu mērķi, tika apspriesti 3 galvenie jautājumi –

Raksturot mērnieku šodien un mērnieku pēc 10-20 gadiem
Kā profesijai piesaistīt jauniešus?
Kā lauzt "Mērnieku laiku" stereotipu par mērniekiem?

Foruma dalībniekiem tika dots uzvedums – uzzīmēt vai uzrakstīt un pēc tam aprakstīt, kādu viņi redz šī brīža mērnieku un vai šis aprakstītais tēls būtu pievilcīgs šī brīža jaunietim, kam būtu jāizvēlas profesija. Kā arī tāpat uzzīmēt, uzrakstīt un aprakstīt kādu foruma dalībnieki redz mērnieku nākotnē. Interesanti, ka mērnieku viedokļi par to, kāds ir mērnieks šobrīd, tā prestižs, lepnums par sevi grupās atšķīrās. Vienas grupas tagadnes skatījums izteikti drūms - mērnieks ar novecojušu aparatūru, viltīgs, noguris, naudas kārs, slēpjas aiz vārda “MĒR–NIEKS”, savukārt citas grupas izcēla entuziasmu un lepnumu par profesiju, ar lielu prestižu, sava laika pavēlnieku. Visas grupas vienoja atziņa, ka mērnieks ir ļoti daudzpusīgs un zinošs, kā arī tam jādarbojas kā psihologam.

Mērnieks 2024. gada novembrī.

Savukārt, nākotni foruma dalībnieki redz ar ievirzi uz 3D tehnoloģijām, prestižu, inovatīvu, respektablu profesiju, ar sašaurinātu specializāciju. Nākotnes mērnieks pēc foruma dalībnieku domām būs labi situēts, pašpārliecināts, cienījams – vairāk vadītājs, nekā izpildītājs un ja arī pie šī brīža tehnoloģiju attīstības ātruma, mērniecību nākotnē vairāk aizstās “mākslīgais intelekts”, tad mērnieks būs tas, kas to kontrolēs.

Mērnieks 2035. gadā.

Jautājumā, kas ir tās lietas, kas piesaistītu jauniešus, izvēloties kādu no nākotnes profesijām, kā prioritāte tika minēta “profesijas atalgojums”. Un lai gan, tas ir svarīgs faktors, lai mērniekam būtu adekvāts atalgojums, tika izcelti arī citi iemesli, kā piemēram, katram indivīdam ir sava ideālā profesija, kas viņam interesē un ir arī sirdslieta, “darbs pie dabas”, brīvais darba laiks, kad pats esi sava laika pavēlnieks, nav vienveidība – ne tikai birojā, bet arī apvidū, vari nokļūt tādās interesantās vietās, kur citi savu kāju nav spēruši. Ja ņem vērā, ka nākotnes jaunie speciālisti nāks no tehnoloģiju paaudzes, tad tieši tehnoloģijas, tehnoloģiju sasaiste ar apvidu, ar 3D spēlēm, mērniecības datu izmantošanu datorspēlēs, ir tas, kas varētu tehnoloģiju paaudzi aizraut.

Lielākā daļa foruma dalībnieku piekrita, ka gandrīz pirms pusotra gadsimta Brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki” attēlotais stereotips par mērnieku vēl ir pastāvošs, lai gan pēdējos gados tas mainās. Ja vēl pirms 10 gadiem mērnieks varēja asociēties ar ietekmējamu personu, kas varētu iemērīt zemi tā kā kādam labāk, tad nu jau vairs mērnieks ar savu sertifikātu neriskē.

Visbeidzot tika izvirzītas 5 lietas, ko mēs varam darīt, lai pēc 10-20 gadiem būtu daudz augsti kvalificētu speciālistu, kas ar prieku darbojas mērniecības nozarē:

Informēt un galvenais PAREIZI informēt jauniešus – uzņēmumiem piedalīties ēnu dienās un rosināt jauniešus pieteikties “ēnot” mērnieku, aicināt, lai vecāki piedalās skolu iniciatīvās un karjeras dienās pastāsta par mērnieka profesiju, par mērniecību informēt interesanti – ar 3D spēļu palīdzību (pārvēršot mērnieka darbu 3D spēlēs), 3D modeļu parādīšanu, orientēšanās spēlēm, interaktīvi, nepieciešams tikai papildus rosināt iztēli. Informēt pareizās vietās, piesaistot pareizo mērķauditoriju – piemēram, orientēšanās dalībniekus, kam kartes ir sirdslieta.
Strādāt pie prakses kvalitātes uzlabošanas, sadarbības līgumiem augstskolām/skolām/uzņēmumiem. Prakses uzņēmumos nodrošināt jau no 1. kursa.
Noteikt minimālo pasūtījuma cenu un minimālo atalgojumu.
Popularizēt jaunākās tehnoloģijas.
Nozares sakārtošana ar stingrāku kontroli un sertifikātu anulēšanu un sertifikātu skaita ierobežošanu.
Priekšlikums mainīt mērnieka profesijas nosaukumu, lai atbrīvotos no galotnes “nieks”.

Lai gan diskusijas mērķis bija uzzināt, kā vairāk piesaistīt jauniešus šai profesijai, izvērsās arī blakus diskusija par to, vai tiešām mums ir nepieciešamība pēc mērnieku profesijas popularizēšanas. Ja nākotnē mērniecības nozare tiks vērsta uz sfēras sašaurināšanos, mākslīgā intelekta attīstīšanu, varbūt nozarē nemaz nav nepieciešams tik daudz nodarbināto? Un kā domā Tu?

Par mērnieka un normatīvo aktu regulējumu

Tēmas ievadā moderatori A. Pizāns un M. Reiniks norādīja, ka šobrīd sertificētās personas ir reglamentētās profesijas pārstāvji. Lai arī ikdienā to nejūt, nozares darbība skar daudzas tautsaimniecības (ministriju pārraudzības) jomas. Iespējams, ka varam lepoties ar savas nozares svarīgumu un nozīmi, bet vienlaikus saskaramies, ka nevienam nav valstiska interese, nav redzējuma un nav atbildība. Lai pārstāvētu un aizstāvētu nozares intereses, tas prasa lielus laika un cilvēku resursus un, iespējams, risinājums ir rast piederību vienai valsts pārvaldes institūcijai vai arī veidot vienotu Ģeotelpiskās informācijas (datu) nozari.

Forumā piedāvātais mērķis, uz ko tiekties nākotnē ir nozari un indivīdu-profesionāli pārstāvošs un aizstāvošs normatīvais regulējums. Savukārt, lai normatīvo aktu regulējums nebūtu apgrūtinošs, smagnējs un nodrošinātu dinamiskākas izmaiņas, biežāk atsaukties uz standartiem, labo praksi vai citiem nozares priekšrakstiem. Tas nozīmētu nākotnē daudz plašāku un aktīvāku nozares iesaisti un līdzdalību.

Jautājumā par iespējamu darbu/darbību pašregulāciju vai regulāciju normatīvos aktos, lielākā daļa diskusijas dalībnieku norādīja, ka normatīvo aktu regulējums ir nepieciešams, lai visur būtu noteiktas vienādas prasības. Vienlaikus atzīts, ka vēlamais virziens būtu normatīvā aktā atsaukties uz t.s. standartiem, metodiskiem norādījumiem vai labo praksi. Tātad, speciālistu vidū atbalsts kombinētam normatīvo aktu regulējumam, piemēram, Ministru kabineta noteikumi ar iekļautu atsauci uz nozarē izstrādātu un apstiprinātu standartu. Savukārt, normatīvam vajadzētu noteikt prasības sasniedzamam rezultātam (t.s. nodevumam), bet neierobežot metodes. Mērniekam (sertificētai personai) jāatbild par izvēlēto metodi un sasniegto rezultātu. Par darba izpildītāju noteikšanu normatīvā regulējumā pastāv vairāki viedokļi. Kā kopsaucējs šajā jautājumā ir faktiski jau pastāvošā kārtība, kur situācijās, ja mēra dokumentācijas sagatavošanai, tās saskaņošanai vai datu nodošanai, tad to veic tikai nozares sertificētā persona. Ja darbības ir domātas “sev” vai “iekšējai lietošanai”, tad to nav lietderīgi ierobežot.

Jautājumā kā veicināt normatīvās bāzes/standartu izstrādi, lielākā daļa diskusijas dalībnieku norādīja, ka atrašanās vienas atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas pārraudzībā, veicinātu gan nozares atbalstu, gan normatīvo aktu regulējumu, neradītu savstarpējas pretrunas, saskaņošanas un mazinātu birokrātiju. Tiesa, visi atzina, tam vajadzīga plašāka diskusija un nav realizējama tikai ar nozares vēlmi atrasties pie kādas valsts pārvaldes iestādes. Pie tam, atšķiras arī viedoklis, kura resora pārraudzība būtu atbilstošākā – Aizsardzības, Ekonomikas, Tieslietu, Zemkopības, Pašvaldību lietu (VARAM) ministrija? Viedokļiem ir dažāds pamatojums un bieži tas saistīts arī ar darbu izpildītāja profesionālo jomu. Izteikti arī atsevišķi priekšlikumi, piemēram, apvienot šī brīža zemes ierīcību ar zemes kadastrālo uzmērīšanu, konsolidēt normatīvo regulējumu u.c.

Diskusijā par ģeotelpiskās informācijas nozares izveidi dalībniekiem interesēja iespējamais nākotnes nozares tvērums, jeb plašums un atvērtība pret citu profesiju pārstāvjiem. Tāpat, jautājumā par t.s. “mērniecības likumu” (saprotam to kā vispārīgu apzīmējumu konsolidētam un hierarhiskam normatīvo aktu regulējumam) interesi raisīja tā saturs un nozīme. Atsevišķi dalībnieki pauda arī viedokli, ka sava nozare nav nepieciešama. Kopumā jāatzīst, ka ideja par atsevišķu Ģeotelpiskās informācijas nozari neradīja plašu diskusiju, un profesionālām organizācijām (Latvijas Mērnieku biedrībai un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijai) par šo jautājumu sabiedrībā ir jārunā aktīvāk un plašāk.

Kā daži mazāk nopietni priekšlikumi izskanēja arī ideja veidot pašiem savu ministriju un nominēt ministru-mērnieku. Vienā no darba grupām priekšlikums bija pieteikt savu ceļa zīmi, kas jebkurās situācijās ļautu mērniekam atrasties uz ceļa un veikt savus profesionālos pienākumus.

Par mērnieka lomu informācijas sistēmās

Šī diskusija tika sadalīta trīs daļās, ar mērķi iegūt aptverošu informāciju un viedokļus no foruma dalībniekiem. Diskusijas tēmas moderatori – J. Mažrims, R. Mellēns.

Primāri darba grupā tika apkopota informācija par informācijas sistēmām, pārlūkiem, reģistriem un citām vietnēm, kuras klātesošie mērnieki Latvijā izmanto. Tās ir: LVMGEO, topografija.lv, OZOLS, kadastrs.lv, melioracija.lv, GeoRiga, meteo.lv, airspace.lv, zemesgrāmata, Google maps (streetview), uzņēmuma reģistrs, LĢIA karšu pārlūks, firmas.lv, ģeolatvija, eriga, dodies.lv, BIS, Bing maps. Darbu grupu dalībnieki minēja, ka nākotnē vēlētos redzēt Latvijas Valsts ceļu (LVC) informācijas sistēmu. Par uzlabojumiem/papildinājumiem izteikti ieteikumi LVM GEO rādīt arī adresi un īpašnieku (privāts/juridiska persona/pašvaldība), un robežas formālo statusu, kas būtu attiecināms uz bijušo kadastrs.lv aplikācijas funkcionalitāti. Kā arī minēts, ka noderīgi LVM GEO būtu papildināt ar meteoroloģisko informāciju (tai skaitā ar informāciju saistībā ar dabas vai kosmisko ietekmi uz GNSS novērojumiem) un lidrobotu atļauto lidojuma zonējumu, tādējādi to padarot par “superlietotni”.

Otrajā jautājumu sadaļā tika apspriesti trūkumi un ieguvumi ģeodēzista darba vietai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Vairākums neredz trūkumus un uzskata, ka šim procesam ir un būs tikai ieguvumi un nostāja ir atbalstoša. Kopumā no visiem klāt esošiem izteikti 3 iebildumi vai šaubas par ģeodēzista vietu BISā:

neprastu atrast un orientēties sistēmā, kur un kā/ko atrast saistībā ar projektu,
iespējamais haoss ar projektu daļām BISā, lai atrastu aktuālo versiju,
datumi par projekta ievietošanu un saskaņošanu, lai spētu piekļūt aktuālajai versijai. Šie iebildumi un izteiktās bažas būs viegli risināmi ar sistēmas lietošanas vispusīgu apmācību.

Visplašāk un karstāk diskusijas izvērtās trešā jautājumā par topogrāfisko plānu nākotnes izskatu un saturu. Šeit jāmin, ka viedokļi dalībniekos dalījās par topogrāfisko plānu ar vai bez inženiertīkliem, un vienotas izpratnes nebija. Vienā no grupām tika formulēta problēmu situācija, kas notiks gadījumā, ja tiks konstatēta nesakritības starp plānā attēloto inženiertīklu un publiskās datu bāzē pieejamo informāciju - kura puse šo risinās? Šāda situācija agrāk vai vēlāk iestāsies un tā būtu nopietni jāmodelē jau šobrīd, lai provizoriski rastu iespējamos variantus, kā to risināt. Saistībā ar topogrāfiju divās vai trijās dimensijās izskanēja viedoklis, ka 2D topogrāfiskajā plānā tiek zaudēta trešā dimensija, kura mērniekiem ir pieejama, taču tie atsakās to apgūt un lietot. Par šiem jautājumiem plašāk jādomā nozares sabiedrībai, jo telpisko datu izmantošana ir pieprasīta, kas mērniekiem un ģeodēzistiem paplašina sniegto pakalpojumu klāstu ar tiem pievienotu lielāku vērtību.

Papildus izskanēja neapmierinātība par saules paneļu attēlošanas ieteikumu, kā arī izteikti vairāki viedokļi. Vairākkārt tika minēts, ka būtu labi, ja par ADTI darba grupu būtu plašāka informācija, tanī skaitā par to, kā tanī iesaistīties un piedalīties.

Paldies visiem foruma apmeklētājiem un aktīvajiem viedokļa paudējiem! Nav nepareizu vai pareizu viedokļu! LMB skatījumā ir svarīgi runāt, dzirdēt un mēģināt saprast vienam otru. Jo vairāk viedokļu, jo plašāks skatījums!