Bij zvaigznēm jādziest,
Lai kļūtu par cilvēkiem,
Bij cilvēkiem jāmirst,
Lai kļūtu par zvaigznājiem.
(Aspazija)
Mūžībā devies Jānis KLĒTNIEKS (dzimis 23.06.1929. Cēsīs, miris 01.01.2021. Rīgā), ģeodēzists, ģeodēzijas un inženierzinātņu izglītības vēsturnieks, Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēks, izcila un spilgta personība, iedvesmotājs un balsts daudziem. Latvijas Mērnieku biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei, draugiem un kolēģiem.
Darba gaitas aizsācis Latvijas valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā (1953-1957). Vēlāk pāriet darbā LVU Astronomiskās observatorijas Laika dienestā (1957) un ir tā vadītājs (1958-1959). Piedalījies Starptautiskā Ģeofiziskā gada (1957-1958) un Starptautiskā zinātniskās sadarbības gada (1959) zinātniskās programmas “Laika un ģeogrāfiskā garuma noteikšana” izpildē, observējis ar pasāžinstrumentu vairāk nekā 3000 zvaigžņu pozīcijas un aprēķinājis 174 precīzā laika pulksteņu korekcijas. Strādājot LVU Astronomiskajā observatorijā (līdz 1962), uzsācis praktisko darbu vadīšanu vispārīgajā un praktiskajā astronomijā un ģeodēzijā.
No 1962. gada 1. septembra RPI vecākais pasniedzējs Celtniecības fakultātē. Jānis Klētnieks pasniedzis ģeodēzijas, inženierģeodēzijas un aeroģeodēzijas priekšmetus, vadījis mācību prakses arhitektūras, rūpniecības un civilās celtniecības, sanitārtehnikas, autoceļu un tiltu būves specialitāšu studentiem. 1973. gadā stažējies fotogrammetrijā Bratislavas un Prāgas Tehniskajās augstskolās. Jānis Klētnieks ir izlolojis ideju par ģeodēzijas specialitātes atjaunošanu RTU un veicinājis Ģeodēzijas katedras izveidi. RTU atjaunotās Ģeodēzijas katedras pirmais vadītājs (1991-1995).
Līdz 1999. gadam Jāņa Klētnieka vadībā izstrādātas vairāk nekā 70 zinātniski pētnieciskās tēmas, kuru izpildē iesaistījās RTU mācībspēki, zinātniskie līdzstrādnieki un studenti. 90. gadu vidū uzsākti eksperimentālie pētījumi globālās pozicionēšanas pielietojumos ģeodēzisko tīkla punktu koordinēšanā. 2000. gadā Jāņa Klētnieka vadībā tika izstrādāts Latvijas būvnormatīvs ģeodēzisko darbu veikšanai. Turpmākos gados piedalījies Karnakas tempļa un Džosera piramīdas izpētes darbos Ēģiptē, ka arī citu senatnes pieminekļu apsekošanā dažādās valstīs. 2002. gada februārī rīkotā Latvijas-Francijas zinātniskajā ekspedīcijā Ēģiptē, uzmērīts Karnakas tempļa 7.pilons. Darbi guvuši augstu ārvalstu speciālistu novērtējumu.
Pazīstams ar vairāk kā 200 publicētiem populārzinātniskajām darbiem zinātņu vēsturē, aptverot gan astronomijas, ģeodēzijas un kartogrāfijas vēsturi, gan arī šo zinātņu saistību ar arheoloģiju, etnogrāfiju, folkloru un mitoloģiju. J.Klētnieks meklējis senās Baltijas iedzīvotāju astronomisko priekšstatu saistību ar reliģiskajiem ticējumiem, tradīcijām un izpausmēm citur Eiropā un Tuvo Austrumu tautu kultūrvēsturiskajā skatījumā. Grāmatas “Mūžības valdnieki” (2008) autors filmas “Džosera piramīdas noslēpumi” (2010) zinātniskais konsultants un līdzautors.
Jānis Klētnieks bijis aktīvs sabiedriskā kustībā – kopš 1957. gada bijis Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļas biedrs, valdes loceklis (1965-1990), Ģeodēzijas sekcijas vadītājs (1966-1984), Latvijas nodaļas priekšsēdētāja vietnieks (1985-1990), Latvijas Dabas un pieminekļu biedrības RPI nodaļas Pieminekļu sekcijas vadītājs (1979-1990), Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas biedrs kopš 1979. gada, ievēlēts par viceprezidentu (1992), asociācijas Goda biedru (2001). Baltijas zinātņu un tehnikas vēstures konferencēs referējis par astronomijas, ģeodēzijas un inženierzinātņu izglītības jautājumiem. RTU Būvniecības fakultātes padomes loceklis (1992-1994), no 1993. gada Āraišu ezerpils fonda loceklis un Latvijas Astronomijas biedrības bieds, LZA populārzinātnisko izdevumu “Zvaigžņotā Debess” (1982-1992), “Astronomiskais kalendārs” (1995-2000) un RTU Zinātnisko rakstu sērijas “Zinātņu un augstskolu vēsture” redakcijas kolēģijas loceklis. 2003. gadā Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas Ģenerālajā asamblejā ievēlēts asociācijas valdē.
Būstisku un nozīmīgu ieguldījumu sniedzis Latvijas Mērnieku biedrības atjaunošanā. Tās biedrs no 1988. gada, mērnieku pirmo kursu organizēšana (1993), zvērināts mērnieks (licence Nr.2, 1993‑1999), Valsts Zemes dienesta zvērinātu mērnieku licencēšanas komisijas loceklis (1993-1997).
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors (Dr.sc.ing.h.c.), 2006. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2013. gadā apbalvots ar augstāko apbalvojumu – goda zīme “Par nopelniem Latvijas mērniecībā”.
Jānis Klētnieks savu mūžu nesavtīgi veltījis ģeodēzijas speciālistu vispusīgā sagatavošanā, ģeodēzijas un fotogrammetrijas attīstībā, popularizēšanā, augstākās izglītības pilnveidē un zinātniskajā pētniecībā.
Īpašības: ideju radītājs un nesējs, pārliecināts un vienlaikus paškritisks ar spēju atzīt savas kļūdas, godīgs, patriotisks, daudzu paaudžu iedvesmotājs un savu spēju pārliecinātājs!
