Atskats uz CLGE ģenerālo asambleju Rumānijā

2023.07.13

Eiropas Mērnieku padomes (CLGE) pavasara ģenerālā asambleja šogad noritēja 12. un 13. maijā, nelielā, bet vēsturiski skaistā Rumānijas pilsētā Oradea, kas atrodas tikai 15 kilometrus no Ungārijas robežas. Pasākumu apmeklēja Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) deleģētais pārstāvis CLGE un vienlaicīgi arī CLGE valdes loceklis un viceprezidents Jānis Klīve.

 

Tā bija pirmā ģenerālā asambleja, ko organizēja jaunā CLGE valde ciešā sadarbībā ar Rumāņu Ģeodēzistu apvienību (http://www.ugr.ro/). Rumāņu kolēģi bija ļoti centušies un silti uzņēma visus CLGE delegātus, apdāvinot tos ar tautiskiem suvenīriem un asamblejas atklāšanā sarīkojot deju priekšnesumus. Atgādināšu, ka 2022. gada 29. oktobrī CLGE rudens ģenerālajā asamblejā Seviļā (Spānijā) pārvēlēja CLGE valdi uz nākamajiem 2 gadiem. Vairāki CLGE valdes locekļi tika pārvēlēti uz otru termiņu, tajā skaitā arī LMB pārstāvis Jānis Klīve, bet tika ievēlēti arī divi jauni pārstāvji – Sarah Sherlock no Īrijas un Francisco José Darder García no Spānijas.

 

CLGE mājaslapā katrs var iepazīties ar Oradea ģenerālās asamblejas pilno programmu un visām publiskajām prezentācijām. Šajā pārskatā uzskaitīšu dažas interesantākās lietas, kas varētu būt saistošas Latvijas kolēģiem. Kā ierasts, ģenerālajās asamblejās ir atklāšanas uzrunas, ziņojumi par budžeta jautājumiem un citi ziņojumi par administratīvajām lietām. Tāpat katrs valdes loceklis sniedz pārskatu par aktualitātēm savā atbildības jomā. CLGE viceprezidenta Jāņa Klīves atbildības joma ir jaunie mērnieki un sadarbība ar ES Kosmosa aģentūru (EUSPA), ar ko var iepazīties prezentācijā.

 

Šoreiz Beļģija un Čehija prezentēja savu pieredzi par Mērnieku kameras izveidošanu - cik ilgs un garš ir bijis ceļš līdz ideju realizācijai. Beļģu kolēģiem tas prasīja 75 gadus, jo vairākas mērnieku organizācijas nespēja vienoties savā starpā (pavisam 1700 profesionāļi). Lai pievērstu valsts uzmanību, tika izveidota “viltus” Mērnieku kamera, bet cita asociācija to iesūdzēja tiesā, jo kameru drīkst izveidot tikai valsts paspārnē. Pamatojoties uz tiesas lēmumu, tika uzsāktas sarunas ar valdību un ministriju, kas noslēdzās ar sekmīgu iznākumu. Bet ir arī ēnas puses, jo, ja agrāk biedru nauda bija 25 EUR/gadā, tagad kamerā tā būs aptuveni 800 EUR/gadā. Savukārt čehiem Mērnieku kameras izveidošanas process ilgst no 1990. gada ar 5 neveiksmīgiem mēģinājumiem, bet šāgada 1. jūlijā stājās spēkā Mērniecības likums, kas nosaka kārtību kameras izveidei. Jāseko līdz nākamajiem ziņojumiem par pieredzi. Papildus čehu kolēģi piedāvāja sadarbību ar ukraiņu mērniekiem, kuriem ļoti samazinājies darba apjoms dzimtenē, taču viņi var piedāvāt savas zināšanas datu apstrādē. Interesenti var sazināties ar kontaktpersonām, kas norādītas prezentācijā.

 

Pēc ilgāka pārtraukuma ģenerālo asambleju apmeklēja Ukraiņu ģeodēzistu un kartogrāfu asociācijas pārstāvji. Alina Khoptar kā asociācijas biedre pastāstīja par sabiedriskās organizācijas aktivitātēm pirms kara un patlaban. Savukārt Ukrainas valsts kadastra dienesta pārstāvis Dmytro Makarenko pastāstīja par Ukrainas kadastra sistēmas izaicinājumiem.

 

Kā Latvijā, tā arī Vācijā būtiska problēma ir jauno mērnieku trūkums. Vācijas mērniecības sektora asociācijas, universitātes un darba devēji ir vienojušies par kopīgu projektu vai kampaņu ar mērķi piesaistīt jauniešus mūsu profesijai. Kampaņas nosaukums ir “Weltvermesserer” (tulkojumā – pasaules mērnieks) un tās pārstāve Marlene Rybka sīki prezentēja kampaņas mērķus, izaicinājumus, sociālo mediju platformas un pārējās nianses, kā to var izmantot arī citi sadarbības partneri. Galvenā doma ir publicēt interesantas un dažādas ziņas par mērniecības nozari ar vienotu noformējumu un zem viena zīmola. Latvijas nozares pārstāvjiem arī būtu vērts iepazīties ar šo kampaņu un izmantot to. Meklējiet informatīvos ziņojumus par mūsu profesiju “Weltvermesserer” sociālo mediju platformās Instagram un Facebook. Ir pieejami arī video materiāli, ko iespējams pielāgot citām valodām.

 

Starptautiskajā Mērnieku dienā 21. martā LMB kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem organizēja foto konkursu, kur mērnieki varēja iemūžināt kādu darba brīdi fotogrāfijā un augšupielādēt kartē ar tās lokāciju. Diemžēl Lietuvas kolēģi nevienu bildi neiesūtīja. Igaunijas Mērnieku biedrības prezidents Mairolt Kakko prezentēja ideju, interesantākās bildes un fotokonkursa rezultātus.

 

Noslēgumā informācija par nākamajiem CLGE organizētiem pasākumiem un datumiem:

  • 09.11.2023. IX CLGE konference, kas vienlaicīgi ir izziņota kā 2023. gada tēma “Ģeodēzisti un katastrofu pārvaldība” (Geodetic Surveyors and Disaster Management) Parīzē, Francijā. Konferencei varēs pieteikties ikviens.

  • 10.-11.11.2023. CLGE rudens ģenerālā asambleja Parīzē, Francijā.

  • CLGE pavasara ģenerālā asambleja 2024, Cavtat, Horvātijā. Datumi vēl tiks apstiprināti.

    © Visas tiesības aizsargātas Latvijas Mērnieku biedrība 2023