2025. gada 14. novembrī Latvijas Mērnieku biedrība organizēja nozares pārstāvju diskusiju “ĢEOforums’25”. Arī šogad par “ĢEOforums ‘25” mērnieku sabiedrībai un ģeotelpiskās nozares pārstāvjiem interese bija augsta – 115 dalībnieki. Foruma mērķis ir diskusija, kur visi var paust savu viedokli un redzējumu par aktualajām tēmām.
2. daļa. GRUPU DISKUSIJA
Šoreiz pasākumā bija vairāki informatīvi ziņojumi (skatīt atskata 1. daļu), kā arī saglabāts sākotnējais formāts diskusijai – darbs grupās par diviem patreiz svarīgiem nozares jautājumu blokiem. Katra grupa izskatīja un sniedza savu viedokli aptaujā par tēmām:
1) kā nesaskarties ar sertifikāta darbības ierobežojumiem?
2) Darba kvalitāte un tās paaugstināšana.
Katras tematikas ievirzei, foruma sākumā moderatori iepazīstināja ar minētajiem jautājumu blokiem prezentācijā, uz ko dalībniekiem vajadzēja paust viedokli vai sniegt atbildes. ĢEOforumā veiktas arī vairākas klātesošo aptaujas, kurās noskaidroti aktuālie jautājumi un viedokļi. Kopsavilkumā par būtiskāko.
Apkopojošs pārskats kā nesaskarties ar sertifikāta darbības ierobežojumiem?
Diskusijai tika uzrunātas sertificēšanas institūcijas, lai informētu par esošo situāciju, uzraudzībās konstatēto, kā arī gadījumiem, kuros sertifikāti tiek anulēti vai ierobežota to darbība. SIA “Sertifikācijas centrs” pārstāvji neatsaucās aicinājumam un atteica savu dalību forumā. Moderators M. Reiniks informēja par šobrīd pastāvošo normatīvo aktu regulējumu un kāpēc “nav iespējams sertifikātu anulēt uzreiz un par jebkuru pārkāpumu”? Diskusijas sākumā tika pārrunāts, cik bieši praktiskajā darbībā katrs saskaras ar kādām neatbilstībām vai kļūdām savu kolēģu darbos?
Attēls Nr. 4
Vai ĢEOforums’25 dalībnieki ir novērojis pārkāpumus kolēģu darbā?
Tāpat aicināts vērtēt savu profesionālo darbu, cik daudz un ko katrs atzīst kā pārkāpumu?
Attēls Nr. 5
Vai ĢEOforums’25 dalībnieki piekrīt apgalvojumam par pašu pieļautiem pārkāpumiem
Tāpat diskusija skāra citus saistītus jautājumus:
a. Idejas par mērnieku palīgu oficiālu uzskaiti/reģistru, sasaistot ar esošām sertificētām personām.
b. Darbu izpilde un pārraudzība. Zemes kadastrālā uzmērīšanā sertificētā persona ir procesa vadītājs un arī klātesoša darbos ar klientu. Savukārt topogrāfiskajos darbos un ģeodēziskajos darbos būvniecībā bieži darbu izpilde ir deleģēta un to pārrauga un atbild sertificētā persona. Dažādi gadījumi un arī atšķirīgi viedokļi diskusijās.
c. Sertifikāta izmaksu dēļ, uzņēmumā izdevīgāk ir sertificēt tikai 1-2 personas, kuras veic citu darbu parakstīšanu un paralēli tiek turēti daudz palīgi. Saskan ar viedokli, ka sertificētā persona ir inženieris (darbu plānotājs, organizētājs, vadītājs utml.), savukārt, mērnieka palīgs ir tehnisks darbu izpildītājs (vadoties pēc inženiera norādījumiem).
d. Divējāds viedoklis par ar mērniecību nesaistītu personu veiktajiem darbiem būvlaukumā – tiek uzskatīts, ka tādā veidā tiek noņemts darbs, savukārt, citi norāda uz to, ka būvnieki izpilda “ikdienas un melnos” darbus un būtiskie uzmērījumi tik un tā veicami sertificētām personām.
e. Par konstatētiem pārkāpumiem ir jānozīmē papildus pārbaudes, bet bažas par finansiālo resursu un birokrātijas slogu.
f. Būtiski nošķirt pārkāpumu iemeslus – nejaušs/neuzmanības, sistemātisks, sistemātisks un apzināts, varbūt tiek izdarīts spiediens no uzņēmuma vai klienta?
g. Kopumā viedoklis, ka uzraudzība ir nepieciešama, ja tā ir lietderīga, profesionāla un tendēta uz rezultātu, nevis formalitātēm. Nozarē jūtama vēlme izskaust nekvalitatīvos darbu veicējus.
h. Viens no pārkāpumu cēloņiem, t.sk. citu darbu parakstīšana – zemais atalgojums. Tas liek paspēt vairāk īsākā laikā (produktīvāk, bet ne kvalitatīvāk). Pretarguments, ka atbilstoša samaksa neveicina sasteigtus lēmumus, darbus.
Papildus diskusija par LMB SC priekšlikumu vērtēt vai pie sertifikāta ierobežojošām darbībām (apturēšana un anulēšana) nav lietderīga arī brīdinājumu izteikšana vai “sodu punktu” sistēma (šobrīd normatīvai akts tādu neparedz un strikti pildot normatīvo aktu prasības ir pārkāpumi par kuriem anulē sertifikātus un pārkāpumi vai atkārtoti pārkāpumi par kuriem aptur sertifikāta darbību).
Kopumā ideja par soda punktu sistēmu un pārkāpumu smaguma gradēšanu ir saprotama un atbalstāma. Tā varētu noteikt vairākas pārkāpumu smaguma klases un maksimālo sasniedzamo punktu skaitu pirms sertifikāta darbības apturēšanas. Ir viedoklis par sodīšanu pēc atkārtotiem pārkāpumiem (2 pārkāpumi – apturēšana, trešais pārkāpums – anulēšana). Pārkāpuma apmēra un ietekmes noteikšana analizējot tā ietekmi uz darbu gala rezultātu un potenciālie zaudējumiem, ko var radīt iesaistītajām pusēm.
Attēls Nr. 6
Par nepieciešamību plašākai pārkāpumu gradācijai
Secinājumi
- Baļķis un skabarga – lielākā daļa ikdienā saskaras ar jau pielaistām kļūdām, bet vienlaikus lielākā daļa uzskata, ka savā darbā netiek pielaistas kļūdas.
- Mērnieki ir objektīvi un racionāli, lielākoties nodalot būtiskās un mazāk būtiskos pārkāpumus vai neatbilstības.
- Ar izpratni par plašāku, bet vienlaikus arī “maigāku” pārkāpumu gradāciju (brīdinājumu nepieciešamība, “disciplinārsodi”).
- Nepieciešama plašāka diskusija par mērnieka tiešajiem pienākumiem un atbildību pārraugot, kontrolējot darbus saviem palīgiem. Brīžiem jāsaskaras ar pārprastu un pārspīlēti šauru prasību attiecināšanu.
- Nepieciešama plašāka diskusija par sertificētās personas un mērniecības komersanta pienākumiem un tiesībām. Funkcijām nav jāpārklājas, bet tām skaidri jānodala katras puses atbildības un pienākumus.
Noslēgumā
Profesionālā darbā nozare māk saskatīt un novērtēt nepilnības, neatbilstības un kļūdas. Esošā pieeja tās labot vai novērst ir ierobežota un bieži nav samērīga. Ir nepieciešama nosacījumu pilnveide, lai sistēma būtu darboties spējīga reālā dzīvē un apstākļos. Atsevišķa diskusija būtu nepieciešama par darbu/datu kvalitāti, tai skaitā par kadastra datu kvalitāti ilgtermiņā.
Apkopojošs pārskats par darbu kvalitāti un tās uzlabošanu
Diskusijas vadīja A. Pizāns, J. Mažrims un K. Cepurītis. Ģeoforums 2025 laikā veiktās sarunas un aptaujas atklāja vairākas būtiskas tendences mērniecības nozarē. Analizējot respondentu atbildes un diskusiju virzienus, iezīmējas gan kopīgas problēmas un redzējumi, gan atšķirīgas pieejas darba tirgum, izmaksu noteikšanai un profesionālajai atbildībai.
Darba apjoms un tirgus situācija
Diskusijās radās priekšstats, ka nozarē veidojas divi skatījumi uz darba pieejamību. Daļa mērnieku uzskata, ka darba tirgus ir sarucis, līdz ar to cenu kāpums nav iespējams, jo klients ātri var izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Savukārt mazākā daļa atzīst, ka darbu ir pietiekami, īpaši tur, kur tiek nodrošināta kvalitāte un operativitāte. Tika secināts arī, ka sabiedrībai un pasūtītājiem trūkst izpratnes par to, ka būvniecības procesā nozīmīgs faktors ir pārdomāti, kvalitatīvi un savlaicīgi izpildīts mērniecības darbs.
Darba pieeja un kvalitāte
Aptauju rezultāti norāda, ka vairums mērnieku darbu izpilda vienādi neatkarīgi no tā, vai pasūtītājs ir pašvaldība, valsts institūcija, projektētājs vai privātpersona. Tas apliecina, ka svarīgākais ir darba uzdevuma saturs, nevis pasūtītāja kategorija.
Attēls Nr. 7
Darbu izpilde atkarībā no pasūtītāja
Vienlaikus aptaujas atklāja, ka atšķirīga pieeja bieži tiek izmantota atkarībā no gala produkta mērķa – mērnieki cenšas noskaidrot, kur un kam dati tiks izmantoti, un attiecīgi pielāgot darbu. Tas liecina par profesionālu attieksmi pret rezultātu, nevis formālu normatīvu izpildi.
Attēls Nr. 8
Darbu izpilde mērķis un tā nozīme
Atlīdzība un vērtējums par paveikto darbu
Daudzu atbildēs tika uzsvērts, ka mērniekam būtu jāmaksā vairāk, jo darbs ir saistīts ar augstu atbildības pakāpi un precizitātes nozīmīgumu. Argumentēts arī, ka nozarei ir nepieciešama skaidrāka cenu politika — pašlaik katrs speciālists izmaksas aprēķina individuāli, kas rada būtiskas atšķirības gala rezultātos un kopējā tirgus situācijā. Diskusijās iesakņojās viedoklis par minimālas stundas likmes noteikšanu.
Attēls Nr. 9
Viedoklis par mērnieka darba samaksu
Tajā pašā laikā atklāts, ka mērnieki nereti baidās prasīt adekvātu maksu, jo pastāv risks zaudēt pasūtījumu, ko pārņemtu cits speciālists. Savā ziņā šī ir profesionālas vienotības trūkuma izpausme – nav vienota redzējuma par pakalpojuma vērtējumu un industrijas minimālo standartu nosacījumiem.
Attēls Nr. 10
Viedoklis par mērnieka darba samaksu un dasrba pienākumiem
“Hipokrāta principa” piemērošana
Aptaujā par mērnieka iesaisti sarežģītos un ar iespējamiem konfliktiem saistītos objektos dominē pozitīvs skatījums – ja ir zināšanas, resurss un saprātīga vienošanās, lielākā daļa uzskata, ka profesionālim jāpiedalās situāciju risināšanā.
Tas norāda uz profesionālās atbildības un ētikas saglabāšanos. Tomēr diskusijās atklājās arī nevienprātība par robežām – ko nozare definē kā papildu darbu un kas ietilpst tiešajā pienākumu apjomā. Tieši šeit aktualizējās jautājums: “Kas par to maksā?”
Attēls Nr. 11
Viedoklis par mērnieka pienākumu risināt arī strīdīgos vai neērtos objektus
Secinājumi
- Nozarei nepieciešama lielāka vienotība – gan cenu politikas, gan pieļaujamā darba apjoma un kvalitātes standartu definēšanā.
- Sabiedrības informētība ir nepietiekama, īpaši par mērnieka darba ietekmi uz projekta gaitas kvalitāti un termiņiem.
- Mērnieki lielākoties ir profesionāli un atbildīgi, bet bailes prasīt adekvātu samaksu kavē profesionālās vides attīstību.
- Nepieciešams platformas stiprinājums zināšanu apmaiņai, jo daļa informācijas līdz lauku darbos strādājošajiem nenonāk.
- Risināms jautājums par standartizētiem rezultātiem un produkta kvalitāti, jo šobrīd gala iznākums atšķiras atkarībā no izpildītāja.
Noslēguma piebilde
Aptaujas atklāj ne tikai profesionālos izaicinājumus, bet arī potenciālu. Šobrīd nozare atrodas pozīcijā, kurā skaidrāka struktūra, regulēti snieguma kritēriji un izglītojoša komunikācija varētu nozīmīgi uzlabot gan iekšējo sadarbību, gan klientu izpratni par mērnieka darba patieso vērtību.
Paldies visiem foruma apmeklētājiem un aktīvajiem viedokļa paudējiem! Nav nepareizu vai pareizu viedokļu! LMB skatījumā ir svarīgi runāt, dzirdēt un mēģināt saprast vienam otru. Jo vairāk viedokļu, jo plašāks skatījums!