Mērnieks jautā

KADASTRS

Mērnieka jautājums:

Kadastrālā uzmērīšana. Pēc MK 1019 sanāk tā, ka tad, ja robeža noteikta pa ceļa nodalījuma joslas malu, uzmēra abas puses, konstruē asi un tad atliek robežu no ass pienākas. Savukārt ja robeža ir pa ceļa vidu, tad atbilstoši kadastra departamenta skaidrojumam, pilnīgi pietiek, ja mērnieks uzmēra TIKAI ceļa viduslīniju. Tātad sanāk, ka mērnieks robežu nosaka “uz aci”. Liekas drusku dīvaini, ne?

Atbilde:

Atbilstoši MK 1019 mērniekam ir jāatrod ceļa ass līnija. Tas attiecās gan uz gadījumiem, kad robežas nosacījums ir pa nodalījuma joslas malu gan arī tad, kad robeža ir pa ceļa ass līniju. Termins “robeža pa ceļa vidu” ir vēsturisks termins un meklējot šādu robežu arī jāmeklē ceļas ass līnija.

 

Mērnieka jautājums:

Kadastrālā uzmērīšana. MK 1019 atļauj situāciju attēlot, izmantojot ortofoto, bet – būtu pieklājīgi tad arī zkul ievietot gan “izejmateriālu”, gan kontrolmērījumus (MK Nr. 1019 154.2.punkts, MK Nr. 1019 155.punkts). Pagaidām vēl savā praksē neesmu piedzīvojusi gadījumu, kad kāds būtu uzvilcis plānos kontūru un atbilstoši arī pamatojis šīs kontūras esamību pēc šiem MK 1019 punktiem. Toties gan agrāk, gan diemžēl vēl arī šobrīd ir tādi mērītāji, kas ne tikai situācijas kontūras, bet pat situācijas elementus, pa kuriem noteiktas robežas (visbiežāk – grāvjus), uzvelk pēc tālizpētes materiāliem, nemaz nesalīdzinot ar situāciju dabā! Šādi darbi uzskatāmi neatbilst MK 1019, bet VZD vēl aizvien turpina tādus brāķus reģistrēt…

Atbilde:

Žēl, ka ir tāda situācijas. Šis ir apstāklis, ko VZD nepārbauda – t.i. VZD nepārbauda mērījumu un tālizpētes materiālu atbilstību gatavajam situācijas plānam.

 

Mērnieka jautājumi:

1) Kadastralajā mērniecībā diezgan bieži, ka salīdzinoši nesen ir mērīts, bet nosptiprinājumu dabā nav.

2) Viens kupicas aprakums un trīs stieņi kā kupicas centri (trīs mērnieki, trīs rezultāti).

3) LMB aktīvi jāiesaistās ZKU MN noteikumu mainīšanā. Šajos noteikumos ir diezgan daudz pretrunu. Visprātīgākais būtu ja mērnieks apvidū konstatē ka robežzīmju nav, robežstigas nav iztīrītas, tad viņš sastāda attiecīgu aktu ko iesniedz pašvaldībā, jo mērnieks nevar uzlikt administratīvu sodu, kas par šādu rīcību ir paredzēta administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Atbilde:

Par šādiem gadījumiem ir jāziņo sertificēšanas centram, jo atbilstoši MK 1019 mērnieks uzņemas pilnu atbildību, ka robežzīmes ir ierīkotas un attiecīgi noformētas – t.i. uzrakta kupica un izcirsta vismaz vizūrstiga.

 

BŪVNIECĪBA

Mērnieka jautājumi:

1) Netur vaļējas tranšejas līdz mērniecības brīdim.

2) Kam lai nodod informāciju par būvniecības objektu, kuram mērnieki ”izdara kā vajag būvniekam”?

Atbilde:

Mērnieku atbildības jautājums, jo pie aizbērtas tranšejas nedrīkst mērīt. Par šādiem gadījumiem, jāziņo sertificēšanas centram un būvvaldei.

 

Mērnieka jautājumi:

1) Izpildmērījums jānodod ar pieliktām koordinātēm (mūsdienās koordinātes ir nolasāmas no faila jebkuram punktam)- lieks darbs.

2) Nav nekādas iespējas nokontrolēt mērnieku izpildmērijumus. Daudzi mērnieki mēra vai nu aizbērtas komunikācijas pēc celtnieku norādītiem punktiem.

3) Ja ir samērītas daudz kopā esošas komunikācijas ar daudz pagrieziena punktiem, katram punktam jāliek koordinātes.

4) Praksē izdruku skaits uz papīra gadu no gada samazinās, viss digitalizējas. Kam vajadzīgas tik daudz koordinātes?

Atbilde:

Par koordinātām izpildmērījma plānos.  Koordinātās ir jānorāda tikai sākumā, beigās un tikai raksturīgākajos pagrieziena punktos kā to paredz MK 281 52.punkts. Šādas koordinātas tika ieviestas kā sava veida aizvietojums piesaistēm kā arī ņemot vērā apstākli, ka lielākā daļa izpildmērījumu plānu tiek sagatavoti kā papīra dokumenti. Ja būvniecības nozare sekmīgi virzīsies uz elektronisku dokumentāciju, tad iespējams nākotnē arī ADTI paredzēt kā tikai elektronisku dokumentu un tad no šīs koordinātu prasības atteiktos.

 

ADTI

Mērnieka jautājums:

Nav atdalīti slāņi veģetācijā koki, krūms, krūmājs.

Atbilde:

Jā, nav atdalīti, jo ADTI specifikācijas izveides principi paredz, ka visi punktveida objekti (celles) vienā lielajā objektu grupā ir vienā līmenī. Savulaik gatavojot specifikāciju vairāki mērnieki bažījās par pārāk lielu unikālo slāņu skaitu un rezultātā ir šāds kompromisa variants. Cik man zināms šīs bažas viņiem vairāk nav un viens no nākotnes darbiņiem ir katram ADTI specifikācijas objektam piešķirt unikālu līmeni.

 

Mērnieka jautājums:

Sīkāk iedalīt būvdetaļas.

Atbilde:

Jā, var diskutēt par sīkāku būvdetaļu iedalījumu. Iespējams, ka var kaut kā sīkāk klasificēt visu to, kas šobrīd tiek zīmēts kā būvdetaļas.

 

Mērnieka jautājums:

ADTI un ZKU visi apzīmējumi nav vienādi.

Atbilde:

Jā tā ir. Savulaik veidojot specifikācijas tās ir maksimāli iespējami tuvinātas. Bet nedomāju, ka nākotnē tās būs vienādas, jo ZKU un ADTI ir atšķirīgi skatījumi pēc kādām pazīmēm objekti ir jāsadala.

 

Mērnieka jautājums:

ADTI esošie apzīmējumi sen novecojuši.

Atbilde:

Kādam 6 gadi ir ilgs laiks, kādam mazs. Grūti saprast kādā ziņā novecojuši – izskats, specifikācijas struktūra, objektu iedalījums, utt.?

 

Mērnieka jautājums:

Teknēm uzrāda iekšējo diametru, bet plānā jāattēlo ārējais. Kā lai uzzina ārējo diametru.?

Atbilde:

To, kāda veida diametrs ir nepieciešams, nosaka tikai pasūtītājs. Diametra lielumu vai nu uzmēra mērnieks vai iegūst informāciju par to no pasūtītāja/būvnieka vai inženierkomunikāciju turētāja.

 

Mērnieka jautājums:

Jāuzmēra koki sākot ar 5 cm caurmēru! Gan pilsētā, gan laukos!!!

Atbilde:

Jā ir tāds absurds. Šis punkts noteikumus izstrādājot un tos grozot ir vienmēr bijis uzmanības centrā un rezultāts ir ne pārāk veiksmīgs kompromiss. Te ir vieta uzlabojumiem.

 

MĒRNIECĪBA

Mērnieka jautājums:

Uz koordinātu neatbilstību novēršanām, piemēram LVM konkursos uzvar tās pašas firmas, kas viņas ir radījušas.

Atbilde:

Tā ir LVM brīva izvēle kam pasūtīt mērniecību

 

Mērnieka jautājums:

Ja planšetē jau ir kāda informācija, tad kāpēc man būtu jāpārmēra? Veicu tikai kontrolmērījumus, lai pārbaudītu planšetes datu kvalitāti.

Atbilde:

Jā taisnība, ADTI MK Nr.281 21.punkts paredz tieši to – var izmantot iepriekš iegūtu informāciju, bet jāveic kontrolmērījumi, lai to pārbaudītu. Nav obligāti jāuzmēra viss pa jaunu.

 

Mērnieka jautājums:

Mērnieki veic mērījumus ar GPS tam neparedzētos apstākļos (piemēram, zem kokiem pie paša stumbra, tranšejās, kur antena zem zemes līmeņa, starp blīvi izbūvētām ēkām.

Atbilde:

Ja tā ir, tad žēl, ka jau 13 gadus kopš GPS instrumenti tiek plaši pielietoti joprojām ir mērnieki, kas nemāk ar tiem strādāt.

 

Mērnieka jautājums:

Kur lai uzzina, kurš veicis iepriekšējo uzmērījumu?

Atbilde:

Ja jautājums ir par ZKU, tad tas parādās Kadastrā. Ja jautājums ir par ADTI tad katram pašvaldības datubāzes uzturētājam ir sava sistēma, bet iespējams ka daudzi nespēj sniegt atbildi uz šo jautājumu

 

Mērnieka jautājums:

Kādēļ jāskaita kabeļi/vadi starp daudzstāvu māju jumtiem?

Atbilde:

Lai varētu aprēķināt cik daudz kaijām tur pietiek vietas apsēsties. Bet ja nopietni, tad , lai projektētājam būtu informācija par kabeļu daudzumu.

 

ĢEODĒZIJA

Mērnieka jautājums:

Pašvaldības nav sakārtojušas savu poligonometriju.

Atbilde:

Jā, tā ir. Bet jāņem vērā, ka tas nav obligāti. Ir pašvaldības, kas to dara un ir kas to nekad nedarīs.

 

DATU UZTURĒTĀJI

Mērnieka jautājums:

Dažādā mērnieku un datu uzturētāju interpretācija. Pat dažādi kontrolieri dažādi interpretē vienu un to pašu. Vienreiz liek darīt šādi, citreiz savādāk.

Atbilde:

Ja tā ir, tad jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā.

 

Mērnieka jautājums:

No datu uzturētāja pasūtot planšetes, atnāca “bardaks” ne sakārtota planšete. Jaunākie mērījumi bija uzlikti virsū vecajiem mērījumiem, vecos neizdzēšot.

Atbilde:

Ja tā ir, tad jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā.

 

Mērnieka jautājums:

Pasūtot planšetes informācijai, atnāk faili bez augstumiem un horizontālēm.

Atbilde:

Ja tā ir, tad jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā. Es zinu, ka daži uzturētāji piekopj šādu praksi, lai piespiestu mērnieku pārmērīt. Bet tas ir nelikumīgi.

 

Mērnieka jautājums:

Pieprasa tekņu atzīmes, cauruļu diametrus. Kā lai precīzi uzmēra to, kas ir aizbiris, bet komunikāciju turētājs nav zināms vai viņam nav datu?

Atbilde:

Ja informāciju par teknēm nav iespējams iegūt, tad to var apzīmēt ar “np”.  Ja pasūtītājam ar to pietiek, tad datubāzes uzturētājam nav tiesību prasīt norādīt precīzas augstumatzīmes.

 

PROJEKTI, PROJEKTĒTĀJI

Mērnieka jautājums:

Projektētāji projektējot, nedara to pēc ADTI, nemitīgi kļūdaini, gan māju izmēri, gan darbi nav koordinātēs, piesaistīti ierādītajām robežām utt.

Atbilde:

Katrs mērnieks var izvēlēties ar kādiem klientiem sadarboties un, ja nepieciešams, izglītot savus klientus. Mērniekam ir jāsarunājas ar projektētāju pat, ja mērnieka klients ir īpašnieks vai būvnieks. Tikai tā mērnieks var saprast projektētāja ideju un projektētājs var apjaust un labot savas kļūdas.  Jāatzīmē, ka tas pat ir labi, kas darbi nav koordinātās, jo ne jau no projektā esošām koordinātām projekts ir jāizsprauž apvidū.

 

Mērnieka jautājums:

Projektētāji nelieto pielipšanas funkciju. Rezultātā uzrādītās piesaistes par vairākiem desmitiem centimetru atšķiras no digitāli izmērītiem attālumiem uz plāna. Kā lai nosprauž objektu dabā, ja nekas „neiet kopā”?

Atbilde:

Ja projekts ir nekvalitatīvs, tad mērniekam jāsazinās ar projektētāju un jānoskaidro, kur patiesībā būvei jābūt.

 

SERTIFIKĀCIJA

Mērnieka jautājums:

Sertifikācijas centru eksperti nav profesionāļi visās nozarēs, bet pārbauda visu

Atbilde:

Ekspertu izvēle ir sertifikācijas institūcijas kompetence. Ekspertu izvēles kritēriji ir pieredze, zināšanas, neatkarība (neieinteresētība), spēja argumentēt un aprakstīt profesionālos jautājumus. Sertifikācijas institūcijai jābūt ekspertiem, kuri nepieciešamības gadījumā viedokli var aizstāvēt arī tiesā. Sūdzību un uzraudzības darbību dēļ jābūt vairākiem ekspertiem (katras jomas profesionāļiem).

 

Mērnieka jautājums:

Mērnieku sertificēšanu jāveic praktiski, nevis uzdodot jautājumu testu par teorētisko kursu. Praksē ir tas teorijas minimums, ko mēs lietojam darbā, bet visa pārējā teorija netiek lietota un veiksmīgi tiek aizmirsta. Cik reizes bija redzēti tādi bijušie studenti, kuri atnāk firmā, bet neko neprot. Paiet gads, viņš šo to iemācās praktiskā ziņā, bet, kad iedod savu objektu, viņš tur savāra ziepes. Par pus-līdz mērnieku viņi kļūst tikai pēc 2-3 gadiem praktiskās mērīšanas. Tādēļ, lai mērnieks dabū sertifikātu, būtu lietderīgi eksāmenam piešķirt objektu attiecīgajā nozarē tādam pretendentam un vērtēt, kā tas tiks izdarīts.

Atbilde:

Profesionālās organizācijas iestājas par praktiskās pārbaudes leģitīmu ieviešanu sertifikācijas eksāmenā. Tam ir sagatavoti prekšlikumi un iesniegti normatīvu izmaiņām. No otras puses tieši praktizējošie profesionāļi bija tie, kas aizstāvēja ideju par testu kā sertifikācijas pārbaudi. Visticamāk esošo sistēmu vajadzētu papildināt ar eksāmena pārbaudes praktisko daļu. Uzdotais jautājums apliecina arī nepieciešamību atbilstošas pieredzes ieguvei noteiktā profesionālās darbības jomā zināmu laika periodu, piemēram 2 gadus.

 

Mērnieka jautājums:

Pārāk mazas uzraudzības izmaksas. Ja valstiski (trīs savstarpēji konkurējoši sertifikācijas centri diez vai paši ar to spēj tikt galā) varētu noteikt minimālo uzraudzības maksu. Iespējams, atbirs daļa „mērīt” (pelnīt) gribētāju.

Atbilde:

Uzraudzības kapacitāte jāstiprina un jāpilnveido. Tas saistīts arī ar izmaksām un izvirzītiem uzdevumiem.

 

Mērnieka jautājums:

Lai uzlabot mērnieku darba kvalitāti jāorganizē ikgadēji kvalitātes celšanas kursi (ADTI, ZKU, ZIP).

Atbilde:

Tālākizglītība, mūžizglītība, kvalifikācijas celšana ir daļa no profesionālo organizāciju priekšlikumiem sertifikācijas un resertifikācijas sistēmas pilnveidei. Tam ir sagatavoti prekšlikumi un iesniegti normatīvu izmaiņām. 2018. gadā aizsākta regulāra kursu organizēšana un uzskaite. Pagaidām tā ir brīvprātīga.

 

Mērnieka jautājums:

Pārbaudot darbus konstatē, ka viss juridiski ir kārtībā, kaut gan faktiski pilnīga haltūra.

Atbilde:

Darbu izpilde ir saistīta mērnieka profesionalitāti un spēju pieņemt argumentētu lēmumu. Apzinoties lēmumu nozīmi, mērniekam ir jākomunicē un jāargumentē pieņemtie lēmumi. Diemžēl, situācijas var būt tādas, kuras kādu vai abas puses neapmierina. Mērniekam nepieciešamības gadījumā savu viedokli un pieņemto lēmumu jāspēj aizstāvēt arī tiesā. Ja ir zināmi konkrēti gadījumi, lūdzu vērsties sertificēšanas centrā.

 

KOMUNIKĀCIJU UZTURĒTĀJI

Mērnieka jautājums:

Kas būs ja mēs sāksim līst iekšā Lattelecom akās, kur ir signalizācija? Elektrības transformatoros?

Atbilde:

Dabūsiet pa pirkstiem. Ja inženierkomunikācija nav acīmredzami pieejama, tad jāsazinās ar attiecīgo tīklu uzturētāju, lai tas sniedz informāciju vai dod pieeju inženierkomunikācijai.

 

Mērnieka jautājums:

Vai mēs vispār drīkstam vērt vaļā akas, kas atrodas uz braucamās daļas? Ar kādām tiesībām mēs apdraudam paši sevi un citus satiksmes dalībniekus, verot šīs akas, kas ir uz ceļiem? Kas būs, ja kāds ar auto vai moto iebrauks šajā atvērtajā akā? Ar kādām tiesībām mēs vispār varam ierobežot satiksmi?

Atbilde:

Tiesības vērt vaļā ir, ja vien nav aizslēgts vai aizliegts no tīkla uzturētāja puses. Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 42.pantam personām, kas veic darbus uz brauktuves, jābūt jebkurā diennakts laikā labi saredzamā darba apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

 

Mērnieka jautājums:

Datu un komunikāciju uzturētājiem ir dati par šīm komunikācijām. Mūsu iegūtos datus pēc tam liek labot pēc viņu informācijas.

Atbilde:

Ja ir strīds ar inženierkomunikāciju turētāju par to kuram ir pareizāki dati, tad tas ir jārisina savā starpā. Iespējams, ka mērnieku profesionālā organizācija var palīdzēt šādus strīdu risināšanā.

 

Mērnieka jautājums:

Kāpēc mums būtu jāiegūst informācija (jāsakārto viņu datubāze) par šīm komunikācijām? Īstenībā ar saviem līdzekļiem mēs sakārtojam VIŅU datubāzes.

Atbilde:

ADTI mērķis ir iegūt informāciju būvniecības projektēšanas darbiem un konstatēt kas tad beigās ir uzbūvēts. Ja tā visa rezultātā komunikāciju turētāji sakārto savas datubāzes, tad tas ir ieguvums ne tikai viņiem un viņu klientiem, bet arī nākamajam mērniekam un zemes īpašniekiem.

 

Mērnieka jautājums:

Meliorācija. Saņemtie dati, kuri jāuzliek negrozīti, galīgi neatbilst reālai situācijai.

Atbilde:

Ja komunikāciju turētāja izsniegtā informācija neatbilst patiesajai situācijai, tad mērnieks plānos tādu nevar likt. Jārisina jautājums kopīgi ar komunikāciju turētāju.