Biedru sapulce un SIF seminārs Līgatnē 14.-15.03.2014.

SIF rakstiem

 

Par Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) jauno priekšsēdētāju piektdien, 14. martā, Līgatnes kultūras namā notikušajā LMB kopsapulcē ievēlēta Baiba Ziemele, bet valdē atbrīvojušās vietas ieņems Sanita Gailīte un Oskars Kreilis. Savukārt mērniecības nozares Goda ordeņi šoreiz tika pasniegti Ēvaldam Indriksonam un Arnim Dambim, kamēr Atzinības zīmes nonāca Ilzes Dragones un Judītes Mierkalnes rokās.

Sola turpināt uzsākto kursu

Jaunā LMB prezidenta amata vēlēšanās tika izvirzītas divas kandidatūras – Valsts Zemes dienesta (VZD) Pakalpojumu attīstības daļas vadītāja Sanita Gailīte, kuru izvirzīja Uldis Mežulis, un LMB valdes locekļa amatu pametošāBaiba Ziemele, kuru pieteica Ilze Dragone. Pirms balsu nodošanas pret S. Gailītes kandidatūru izskanēja iebildes saistībā ar iespējamu interešu sadursmi, viņai strādājot vienlaikus VZD un LMB. Iznākumā par jauno LMB valdes priekšsēdētāju ar pārliecinošu pārsvaru (36 balsis pret 16) tika ievēlēta Baiba Ziemele. Savukārt Sanita Gailīte līdz ar Oskaru Kreili tika ievēlēta aizejošo LMB valdes locekļu (Baibas Ziemeles, Rinalda Smilgas un Jāņa Klīves) vietā (uz valdes locekļu vietu vēlēšanās pretendēja arī Ivars Žagars un Ivars Aleksejenko).

“Esmu astoņus gadus darbojusies LMB valdē, un tas man ļoti iet pie sirds. Ja mērnieki par jauno valdes priekšsēdētāju izvēlēsies mani, tad es uzturēšu tikpat motivētu valdes locekļu komandu, kāda ir Jāņa komanda, kā arī turpināšu iesākto attīstības virzienu, īpaši attīstot sadarbību ar Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju”, solīja Baiba Ziemele, vēl pirms ievēlēšanas uzstājoties ar savu redzējumu par LMB attīstību.

J. Klīve: “Būt LMB biedram ir ikviena mērnieka pienākums”

Kopsapulcē nu jau bijušais LMB priekšsēdētājs Jānis Klīve uzskaitīja šāgada svarīgākās mērniecības aktualitātes, starp tām minot gan nesen apstiprinātos zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, gan vietējā ģeodēziskā tīkla apsekošanu un pilnveidošanu, gan Eiropas Vertikālās augstumu sistēmas ieviešanu, kas gaidāma 1. augustā. Latvijas Mērnieku biedrībai galvenās aktualitātes šogad būs Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes izveidošana, kurā sabiedriskās organizācijas varēs risināt nacionāla līmeņa mērniecības problēmas, sadarbojoties ar ministriju valsts sekretāriem. LMB uzsākusi Eiropas Savienības un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīta projekta realizāciju, kas norisināsies līdz septembrim, tāpat plānots darbs pie reglamentēto profesiju saraksta izveides Profesiju klasifikatora ietvaros, kā arī iecerēta mērnieku sertifikācijas sistēmas pārskatīšana.

J. Klīve atskaitījās arī par 4 savas prezidēšanas gados LMB paveikto, vispirms iezīmējot ainu, kādā organizācija atradās, viņam stājoties amatā 2010. gadā, kas nepavisam nebija pievilcīga. Ekonomiskā krīze tobrīd vēl bija pašā plaukumā, kas atstājusi negatīvu iespaidu uz biedru naudu maksāšanas disciplīnu, attiecīgi arī pašas LMB spējām nokārtot maksājumus Starptautiskajai Mērnieku federācijai (tādēļ vienubrīd radusies pat doma par izstāšanos no tās). Tomēr, pieņemot “jostas savilkšanas” mērus (t.sk. samazinot biedru naudas apmērus), LMB izdevies atgūt biedru, kā arī ziedotāju uzticību. Četru gadu periodā izdotas vairākas grāmatas, ieviesti mērnieku goda apbalvojumi, kā arī izveidota laba sadarbība ar Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju, arī ar VZD un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru. “Mans uzskats, ka daudz vairāk var sasniegt diskusiju ceļā, nevis ar strīdiem un pārmetumiem”, pauda J. Klīve.

Kā būtisku (tomēr nebūt ne pozitīvu) procesu aizvadīto četru gadu laikā Klīve atzīmēja arī mērnieku sertifikācijas sistēmas liberalizāciju, kuras rezultātā patlaban pastāv divas institūcijas, kuras var interpretēt normatīvus atšķirīgi un līdz ar to katrai ir sava mērnieku uzraudzības politika. “Sertificēšana būtu jāveic mērnieku sabiedriskajām organizācijām un vienai institūcijai, jo tikai tā varēs nodrošināt visiem vienādus noteikumus”, LMB valdes viedokli pauda aizejošais priekšsēdētājs. Klīve atgādināja arī par bēdīgi slaveno aizpērnā gada skandālu: “2012. gadā atdūrāmies pret praksē nepārbaudītām resursu datnēm un citām ieviešanas problēmām. Smagās diskusijās ar VZD panācām tikai vienošanos, ka piedāvāsim savus risinājumus, un pēc gada kā “ielāps” tika sagatavoti noteikumu grozījumi”. Klīve dalījās pārdomās arī par to, kas LMB darbībā vēl būtu jāuzlabo – piemēram, studentu zinātnisko darbu konkurss vairāk jāpopularizē pašu studentu vidū; tāpat biedrībai aktīvāk jāpiesaista studenti no pēdējiem kursiem, skaidrojot viņiem biedrības mērķus un darbību, un lielāku iniciatīvu šeit varētu uzņemties arī pašas universitātes. Tāpat Klīve vēlētos redzēt lielāku aktivitāti no LMB biedriem dažādu problēmjautājumu risināšanā – lai tas nenotiktu tikai e-pastu sarakstes līmenī. Klīvesprāt, būtu jāpalielina arī LMB valdes locekļu loma normatīvu izstrādē (ideālā variantā tas nozīmētu, ka valdes loceklis konsultējas ar pēc iespējas vairāk LMB biedriem, tādējādi saņemot plašākas pārstāvniecības “mandātu”, aizstāvot kādu konkrētu normatīvā regulējuma versiju).

Būtiskākais tuvākās nākotnes izaicinājums LMB būs Eiropas Mērnieku padomes Ģenerālās asamblejas organizēšana Rīgā, 2015. gada rudenī.“Tā būs lieliska iespēja apsēdināt pie viena galda Eiropas mērnieku padomes un Latvijas valdības pārstāvjus. Nešaubos, ka pasākums izdosies”, sacīja Klīve.

“Ne reizi vien man ticis uzdots jautājums: kāpēc tu esi tajā mērnieku biedrībā? Piedāvāju iztēloties, kā būtu, vai, pareizāk sakot – kas nebūtu, ja biedrības nebūtu? Gandrīz visas pieminētās aktivitātes, visticamāk, nebūtu paveiktas. Tad katrs ar valsts iestādēm varētu diskutēt individuāli, bet tās varētu viegli atrunāties, ka tas ir tikai jūsu personiskais viedoklis. Tāpēc katram mērniekam jābūt pārliecībai, ka tas ir viņa pienākums – būt biedrībā un palīdzēt tai, kā nodeva savai maizes profesijai un tās attīstībai”, savas uzrunas noslēgumā sacīja J. Klīve.

VZD darbinieki klātienē iepazīsies ar mērnieku darbu

Pēc LMB kopsapulces sākās seminārs „Sabiedrisko organizāciju un valsts iestāžu sadarbība”, kas tika rīkots LMB un LKĢA realizētā ES fondu projekta „Nevalstisko organizāciju aktīvas un kvalitatīvas līdzdalības nodrošināšana lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā un Eiropas Savienības politikas īstenošanai mērniecības nozarē” ietvaros. LMB jaunievēlētā valdes priekšsēdētāja un vienlaikus šī projekta vadītāja Baiba Ziemele iepazīstināja ar projekta būtību un tā mērķiem. Projekta ietvaros tiks izveidotas vairākas tematiskās darba grupas (ar atbildīgo personu katrā no tām), kurās notiks normatīvo aktu un mērniecības nozares politikas priekšlikumu izstrāde, ietverot tādus jautājumus kā augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija un interneta foruma lapas izstrāde mērniekiem (atbildīgais eksperts Andris Mazkalniņš), mērniecības profesionālās vides sakārtošana un Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcija (atbildīgais eksperts Juris Vītols), Profesiju klasifikators, būvniecība un EVRS augstumu sistēma (atbildīgie eksperti Ilze Dragone un Mārtiņš Reiniks), sertifikācija un aeronavigācija (atbildīgais eksperts Māris Kaļinka), zemes ierīcība un zemes pārvaldības likums (atbildīgais eksperts Armands Auziņš), zemes kadastrālā uzmērīšana un valsts iestāžu klientu apkalpošana (atbildīgā eksperte Ilze Dragone). Paredzēts, ka atbildīgie eksperti darba grupās iesaistīs ieinteresētos LMB un LKĢA biedrus.

Pirmajām seminārā tika apskatīti vairāki aktuālie temati. Valsts zemes dienesta pārstāves informēja par jaunākajām normatīvo aktu izmaiņām zemes kadastrālajā uzmērīšanā, zemesgrāmatu un VZD procedūru  vienkāršošanā, zemes ierīcības projektos u.c. Maija Bērziņa norādīja arī uz mērnieku atbildības sajūtas trūkumu: “Ir nepieņemami, ja 20 gadus pēc zemes reformas mērniekiem joprojām trūkst atbildības sajūtas. Aicinu mērniekus atklāti runāt par tiem saviem kolēģiem, kas strādā bez atbildības sajūtas.” Vienlaikus M. Bērziņa atzina, ka arī VZD viss “neesot ideāli”, un dienestam jāstrādā pie tā, lai uzlabotu savu speciālistu zināšanas. Mērnieku publikas aplausus izpelnījās seminārā izteiktā iecere sūtīt VZD speciālistus vērot mērnieku kadastrālās uzmērīšanas darbus, lai tie gūtu priekšstatu par darba procesu un “katra darba nozīmīgumu”.

Uldis Mežulis seminārā informēja par sadarbību inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomē, kur izdevies panākt izpratni par pašreizējās topogrāfiskās informācijas apmaiņas neefektivitāti un to, ka ne jau mērnieki vainojami pie nepilnībām, kas patiesībā rodas pārliekas birokrātiskā procesa sarežģītības dēļ. Ideālā variantā topogrāfiskās informācijas aprite varētu notikt elektroniskā formā, un esot cerības “kaut kad līdz tam nonākt”.

Seminārā uzstājās arī Māris Kaļinka, kurš pastāstīja par normatīvo aktu izmaiņām aeronavigācijā, Lietuvas Mērnieku biedrības prezidents Vaidotas Sankalas, kurš iepazīstināja ar to, kā notiek organizācijas sadarbība ar valsts iestādēm Lietuvā, LĢIA pārstāvji Ivars Aleksejenko un Andris Zelmanis, informējot par Strūves ģeodēziskā loka aktualitātēm un praktiskajiem soļiem EVRS ieviešanā, LKĢA valdes priekšsēdētājs Juris Vītols, kurš prezentēja interesantus statistikas datus par mērniecības tirgu Latvijā un Dāvis Kļaviņš, kurš iepazīstināja ar savu studentu zinātnisko darbu konkursā uzvarējušo maģistra darbu “XML tehnoloģiju pielietojums tematisko karšu izveidē un atjaunināšanā datorizdevniecības vajadzībām maģistra darbu”. Māris Knoks no SIA “Geostar” demonstrēja video reklāmu par Trimble V10 attēlveidošanas rovera iespējām, savukārt SIA MDC pārstāvis Aigars Ansbergs prezentēja nesen ieviestas papildus iespējas lapā topografija.lv, kura papildināta ar vairākiem jauniem slāņiem – LATPos un EUPOS bāzes staciju izvietojumu, vietējā ģeodēziskā tīkla punktu atrašanās vietām, punktu komentēšanu no sociālajiem tīkliem un citām iespējām. Kā būtiskākais jaunums ir Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas attēlošana šajā pārlūkā , kopā ar papildus datu salāņiem , kā VZD kadastra karte, adrešu reģistrs un ortofoto, mērnieks iegūst vienu vietni operatīvai darbu plānošanai.

Apbalvo par nesavtību un paveiktiem darbiem

Dienas noslēgumā norisinājās svinīgā LMB Atzinības zīmju un Goda ordeņu pasniegšanas ceremonija – ne tik grandioza kā pērn, taču ne mazāk sirsnīga. Par katru no balvas ieguvējiem bija sagatavota aizkustinoša šī cilvēka dzīves mirkļu fotofiksāciju prezentācija mūzikas pavadījumā. Balvas ieguvēju vidū šoreiz bija vērojams gluži vai dzimumu vienlīdzības princips – apbalvojumus saņēma divi kungi un divas dāmas.

LMB Atzinības zīmi par savu ieguldījumu mērniecības nozarē saņēma fizikas un matemātikas skolotāja, LMB Sertifikācijas centra eksperte un LKĢA izpilddirektore Ilze Dragone. Izvirzītāju pārstāvis Juris Vītols atzīmēja viņas izpalīdzīgo un enerģisko dabu, aktīvi darbojoties mērnieku sabiedrības labā: “Nezinu, vai mūsu sabiedrībā ir kāds cilvēks, kuram Ilze nebūtu palīdzējusi vismaz ar padomu. Asociācijas darbā Ilze ir kā labā roka, man ir prieks ar viņu sadarboties, jo viņa vienmēr palīdzēs, atbalstīs, iedos “dzirksti”. Ceru, ka šī Atzinības zīme kļūs par Ilzes pirmo pakāpienu ceļā uz Goda ordeni”. Savukārt Ilze Dragone uzrunā pateicās saviem tuvajiem cilvēkiem gan mājās, gan darbā: “Man ir dota milzīga Dieva dāvana – man tuvie cilvēki ir gudri, stipri, ar viņiem ir ļoti labi. Tā ir mana ģimene, mani kolēģi un draugi. Šo krūšu nozīmīti nēsāšu ar lepnumu un milzīgu pateicību”.

Otru Atzinības zīmi saņēma ilggadēja VZD darbiniece, būvdarbu vadītāja, zemes ierīkotāja un daudzu vietēju un starptautisku publikāciju autore Judīte Mierkalne, kuru viņas kolēģe Maija Bērziņa raksturoja šādi: “Judīte ir uzskatāma par zemes reformas krustmāti. Lielā mērā viņas nopelns ir tas, ka tagad varam iesoļot šī milzīgā darba finiša taisnē”“Vēlos pateikt lielu paldies Valsts zemes dienestam, kas devis man iespēju izpausties, darīt to, kas patīk un pieņem to, kāda es esmu. Esmu piederīga Valsts zemes dienestam ar kājām, rokām, galvu un sirdi, bet šobrīd vēlos dot solījumu, ka turpmāk darīšu visu, lai būtu piederīga arī mērniekiem!”, pēc Atzinības zīmes saņemšanas sacīja Judīte Mierkalne.

Savukārt par Goda ordeņa ieguvēju kļuva vēl viens ilggadējs VZD, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes darbinieks, ģeodēzijas inženieris Arnis Dambis. Pats laureāts cienījamā vecuma dēļ uz apbalvošanu gan nevarēja ierasties, taču ordeni viņam nogādāt apņēmās izvirzītāju (RTU) pārstāvis Jānis Kaminskis, kurš atzīmēja A. Dambja ārkārtīgi rūpīgo, uzcītīgo pieeju darbam: “Robežu uzmērīšanas instrukcija, Poligonometrijas instrukcija un visi pārējie dokumenti, kurus viņš izstrādājis, vienmēr bijuši ļoti kvalitatīvi, pat bez nevienas interpunkcijas kļūdas. Šīs īpašības Arnis centās ieaudzināt arī jaunajā mērnieku paaudzē.”

Otru Goda ordeni saņēma inženieris un zemes ierīkotājs, augstskolu pasniedzējs un ilggadējs Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ģeodēzijas katedras vadītājs Ēvalds Indriksons. Indriksonu šim apbalvojumam (līdz ar LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedru) bija izvirzījis viens no pagājušā gada Goda ordeņa laureātiem Jānis Klētnieks, kurš savu izvēli pamatojis lakoniski: “Viņš ir tik daudz izdarījis, ka viņam šī balva pienākas!”“Vēlos pateikties par jūsu uzticību un man dāvāto apbalvojumu. Esmu centies strādāt pēc vislabākās sirdsapziņas, jo vienmēr esmu vēlējies, lai visi mani studenti kļūtu par kārtīgiem, solīdiem mērniekiem”, uzrunājot auditoriju pēc ordeņa saņemšanas, sacīja Ē. Indriksons.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv