JĀNIS OĻĢERTS KLĒTNIEKS

2013. gadā GODA ZĪME “PAR NOPELNIEM LATVIJAS MĒRNIECĪBĀ” – augstākais apbalvojums (ordenis)

_MG_JKLLatvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors (Dr.sc.ing.h.c.), ģeodēzijas vēsturnieks 2006. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Darba gaitas aizsācis kā ģeodēzists Latvijas valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā (1953-1957). No 1957. gada 1. jūnija LVU Astronomiskās observatorijas Laika dienesta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Laika dienesta vadītājs (1958-1959).

Piedalījies Starptautiskā Ģeofiziskā gada (1957-1958) un Starptautiskā zinātniskās sadarbības gada (1959) zinātniskās programmas “Laika un ģeogrāfiskā garuma noteikšana” izpildē, observējis ar pasāžinstrumentu vairāk nekā 3000 zvaigžņu pozīcijas un aprēķinājis 174 precīzā laika pulksteņu korekcijas.

No 1962. gada 1. septembra RPI vecākais pasniedzējs Celtniecības fakultātē. Jau strādājot LVU Astronomiskajā observatorijā, J.Klētnieks uzsācis pedagoģisko darbu Fizikas-matemātikas fakultātē, vadot praktiskos darbus vispārīgajā un praktiskajā astronomijā (1958-1960), kā arī ģeodēzijā (1959-1962) neklātienes 5. kursa studentiem.

RPI Celtniecības fakultātē J.Klētnieks pasniedzis ģeodēzijas, inženierģeodēzijas un aeroģeodēzijas priekšmetus, vadījis mācību prakses arhitektūras, rūpniecības un civilās celtniecības, sanitārtehnikas, autoceļu un tiltu būves specialitāšu studentiem. 1973. gadā stažējies fotogrammetrijā Bratislavas un Prāgas Tehniskajās augstskolās.

1983. gadā ievēlēts par docentu Ceļu, tiltu un ģeodēzijas katedrā un PSRS Augstākajā atestācijas komisijā apstiprināts zinātniskais nosaukums “ģeodēzijas docents”. J.Klētnieks ir veicinājis ģeodēzijas specialitātes atjaunošanu un iecelts par RTU Ģeodēzijas katedras vadītāju (1991-1994).

Līdz 1999. gadam J.Klētnieka vadībā izstrādātas vairāk nekā 70 zinātniski pētnieciskās tēmas, kuru izpildē iesaistījās gan fakultātes mācībspēki, gan zinātniskie līdzstrādnieku un studenti. 90. gadu vidū tika uzsākti eksperimentālie pētījumi globālās pozicionēšanas sistēmas pielietojumos ģeodēzisko uzmērīšanas tīklu punktu koordinēšanā.

Piedalījies Karnakas tempļa un Džosera piramīdas izpētes darbos Ēģiptē, ka arī citu senatnes pieminekļu apsekošanā dažādās valstīs. 2002. gada februārī Latvijas-Francijas zinātniskajā ekspedīcijā Ēģiptē, uzmērot Karnakas tempļu 7.pilonu un dokumentējot ārsienu epigrāfiju, tika izstrādāts un sekmīgi pielietots kombinēts ģeodēziskās un stereofotogrammetriskās uzmērīšanas paņēmiens. Veiktie darbi guvuši austu franču un ēģiptiešu speciālistu novērtējumu.

J.Klētnieka vadībā tika izstrādāts Latvijas būvnormatīvs ģeodēzisko darbu veikšanai.

Pazīstams ar vairāk kā 200 publicētiem populārzinātniskajām darbiem zinātņu vēsturē, aptverot gan astronomijas, ģeodēzijas un kartogrāfijas vēsturi, gan arī šo zinātņu saistību ar arheoloģiju, etnogrāfiju, folkloru un mitoloģiju. J.Klētnieks meklējis senās Baltijas iedzīvotāju astronomisko priekšstatu saistību ar reliģiskajiem ticējumiem, tradīcijām un izpausmēm citur Eiropā un Tuvo Austrumu tautu kultūrvēsturiskajā skatījumā. Grāmatas “Mūžības valdnieki” (2008) autors, filmu studijas Ģilde dokumentālās un zinātniski populārās filmas “Džosera piramīdas noslēpumi” (2010) zinātniskais konsultants un līdzautors.

J.Klētnieks bijis RPI Celtniecības fakultātes arodbiroja priekšsēdētājs (1963-1965), Metodiskās komisijas priekšsēdētājs (1976-1983), RPI Vietējās komitejas priekšsēdētāja vietnieks (1965-1967), Latvijas Dabas un pieminekļu biedrības RPI nodaļas Pieminekļu sekcijas vadītājs (1979-1990), RTU Būvniecības fakultātes padomes loceklis (1992-1994).

Kopš 1957. gada bijis Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļas biedrs, valdes loceklis (1965-1990), Ģeodēzijas sekcijas vadītājs (1966-1984), Latvijas nodaļas priekšsēdētāja vietnieks (1985-1990), Centrālās padomes loceklis (1986-1990), Latvijas astronomijas biedrības bieds (no 1993), LZA populārzinātnisko izdevumu “Zvaigžņotā Debess” (1982-1992), “Astronomiskais kalendārs” (1995-2000) un RTU Zinātnisko rakstu sērijas “Zinātņu un augstskolu vēsture” redakcijas kolēģijas loceklis.

No 1979. gada aktīvi piedalījies Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas darbībā, ievēlēts par viceprezidentu (no 1992), asociācijas Goda biedru (2001). Baltijas zinātņu un tehnikas vēstures konferencēs referējis par astronomijas, ģeodēzijas un inženierzinātņu izglītības jautājumiem. 2003. gadā Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas Ģenerālajā asamblejā ievēlēts asociācijas valdē.

Latvijas Mērnieku biedrības biedrs (no 1988), zvērināts mērnieks (licence Nr.2, 1993-1999), Valsts Zemes dienesta zvērinātu mērnieku licencēšanas komisijas loceklis (1993-1997), Āraišu ezerpils fonda loceklis (no 1993).

<<Atpakaļ